Četras līdz sešas pilngraudu porcijas dienā varētu palīdzēt uzlabot ķermeņa svaru, asinsspiedienu, holesterīna līmeni un glikozes regulāciju. Pētījums publicēts 15. septembrī European Heart Journal.

Analīzē apvienoti 87 randomizētu klīnisko pētījumu rezultāti par pilngraudu lietošanas ietekmi uz sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem. Kopumā pētījumos piedalījās vairāk nekā 6500 cilvēku no Āzijas, Eiropas, ASV, Kanādas, Austrālijas un Brazīlijas.

Pilngraudu ietekme uz vairākiem riska faktoriem

Pētījuma dalībniekiem, kuri uzturā lietoja vairāk pilngraudu, vidēji bija mazāks ķermeņa svars, mazāks vidukļa apkārtmērs un zemāks asinsspiediens. Tāpat tika konstatēts zemāks kopējā holesterīna un zema blīvuma lipoproteīnu jeb tā dēvētā “sliktā” holesterīna līmenis.

Lielāks pilngraudu patēriņš bija saistīts arī ar zemāku triglicerīdu, glikozes un interleikīna-6 līmeni asinīs. Interleikīns-6 ir iekaisuma marķieris, tādēļ tā samazināšanās var liecināt par labvēlīgām izmaiņām organisma iekaisuma procesos.

Pētījumu vadīja Helda Tutunči no Tabrīzas Medicīnas zinātņu universitātes Irānā. Viņa norādīja, ka iepriekš pilngraudu lietošana novērošanas pētījumos jau bija saistīta ar labāku sirds veselību, tomēr klīnisko pētījumu rezultāti bijuši neviennozīmīgi. Tāpēc līdz šim nebija skaidrs, cik daudz pilngraudu nepieciešams, lai panāktu praktiski nozīmīgu uzlabojumu.

Ieguvumi sākas jau pie mazāka daudzuma

Labvēlīgas izmaiņas bija pamanāmas cilvēkiem, kuri dienā patērēja 30–40 gramus pilngraudu sausā svara. Tomēr visizteiktākie rezultāti kopumā tika novēroti, patērējot aptuveni 60–100 gramus dienā. Tas atbilst aptuveni četrām līdz sešām pilngraudu porcijām.

Praktiski šāds daudzums varētu ietvert auzu putras bļodu, sviestmaizi ar pilngraudu maizi un porciju brūno rīsu. Pētnieki uzsver, ka pilngraudus vēlams izmantot, aizstājot rafinētus graudaugu produktus, nevis vienkārši tos pievienojot jau esošajam uzturam.

Pilngraudi ir graudaugi, kuros saglabātas visas trīs grauda galvenās daļas — klijas, dīglis un endosperma. Tos var lietot uzturā kā veselus graudus, pārslas vai no tiem maltus miltus un izstrādājumus, piemēram, maizi.

Ilgtermiņa ietekme vēl jāapstiprina

Pētījuma autori uzsver, ka lielākā daļa iekļauto klīnisko pētījumu bija īsi — vidēji tie ilga aptuveni astoņas nedēļas. Tādēļ nav iespējams droši pateikt, vai konstatētie uzlabojumi saglabājas ilgtermiņā vai samazina infarktu, insultu un citu sirds un asinsvadu notikumu skaitu.

Turklāt salīdzinoši maz pētījumu vērtēja ļoti lielu pilngraudu daudzumu — vairāk nekā 140 gramus dienā —, tādēļ šādu devu ietekme joprojām nav skaidra. Pētījumos galvenokārt tika mērīti riska faktori, nevis faktiskie saslimšanas gadījumi.

Pētnieki secina, ka pilngraudi sirds veselību, visticamāk, atbalsta nevis ar vienu lielu efektu, bet ar vairākiem nelieliem uzlabojumiem vienlaikus — asins lipīdu līmenī, asinsspiedienā, glikozes regulācijā, ķermeņa sastāvā un iekaisuma rādītājos. Ilgtermiņa pētījumi būs nepieciešami, lai apstiprinātu, cik lielā mērā šīs izmaiņas samazina sirds un asinsvadu slimību risku.

Pavadošajā ievadrakstā eksperti norādīja, ka pašreizējās ASV uztura vadlīnijas iesaka divas līdz četras pilngraudu porcijas dienā, taču jaunā analīze liecina — kardiometaboliskajai veselībai optimāls varētu būt lielāks daudzums. Vienlaikus sabiedrības veselības izaicinājums ir padarīt maz pārstrādātus pilngraudu produktus pieejamus, cenas ziņā sasniedzamus un dažādām kultūrām piemērotus, izvairoties no produktiem, kas ir ļoti pārstrādāti, lai gan tiem pievienoti pilngraudi.