Dažas veselības problēmas sākotnēji var izpausties ar nelielām ķermeņa pārmaiņām vēl pirms parādās citi simptomi. Šādas pazīmes var kalpot par iemeslu savlaicīgai izmeklēšanai un ārstēšanas sākšanai.

Pārskatot iepriekš publicētus klīniskos gadījumus, Rutgersas Ņūdžersijas Medicīnas skolas pētnieki analizējuši saistību starp sarkanīgām lunulām — gaišajiem pusmēness formas laukumiem nagu pamatnē — un dažādām slimībām. Pārskats publicēts žurnālā American Journal of the Medical Sciences.

Reta nagu pārmaiņa ar plašu iespējamo cēloņu loku

Parasti lunulas ir baltas, un sarkanu nokrāsu tās iegūst reti. Tomēr šāda pārmaiņa aprakstīta cilvēkiem ar sirds mazspēju, aknu cirozi un reimatoīdo artrītu, kā arī ar sirds un asinsvadu, aknu, asinsrades, ādas un reimatoloģiskām slimībām.

Pētnieki uzsver, ka precīzs mehānisms joprojām nav skaidrs. Sarkanās lunulas var atspoguļot sistēmiskas slimības aktivitāti vai arī lokālu problēmu, piemēram, audzēju zem naga. Šī parādība pirmo reizi aprakstīta 1954. gadā, un kopš tā laika medicīnas literatūrā reģistrēti daudzi jauni gadījumi.

Viens no jaunākiem analizētajiem pētījumiem sasaistīja sarkanīgas lunulas ar saistaudu slimībām, taču šī pazīme nav sastopama visiem pacientiem ar šādām slimībām. Tāpat ne katram cilvēkam ar sarkanām lunulām tiek atklāta kāda pamatslimība. Aprakstīti arī gadījumi, kad šāda nagu pārmaiņa novērota cilvēkiem ar perēkļveida alopēciju vai saindēšanos ar oglekļa monoksīdu. Literatūrā visbiežāk minēti sirds un asinsvadu, autoimūni un reimatoloģiski stāvokļi.

Vairāki nagi var liecināt par sistēmisku slimību

Pēc pārskata autoru secinātā, sistēmiska slimība ir ticamāka, ja sarkanīgā krāsa redzama uz vairākiem nagiem, nevis tikai viena naga. Ja pārmaiņa skar vienu nagu, biežāk jādomā par lokālu problēmu — infekciju naga gultnē, zemnaga audzēju vai asinsizplūdumu.

Pētnieki norāda, ka diagnozi “sarkanā lunula” nevajadzētu noteikt, ja vienlaikus redzama naga gultnes infekcija, zemnaga audzējs, zemnaga asiņošana vai arī sarkanā krāsa aptver visu naga plāksni vai pārsniedz lunulas robežas.

Iespējamais mehānisms varētu būt kapilāru paplašināšanās — sīko asinsvadu paplašināšanās zem naga, kas palielina asins plūsmu. Viens no ieteiktajiem klīniskajiem novērojumiem ir viegli piespiest sarkanīgo lunulu: ja tā kļūst balta, tas var liecināt, ka krāsu izraisa asinsvadu paplašināšanās.

Lunula veido jaunas keratīna olbaltumvielu šūnas, kas pakāpeniski virzās uz priekšu un sacietē, veidojot pārējo nagu. Tās vislabāk pamanāmas uz lielajiem roku īkšķiem un kāju īkšķiem. Lunulas var iegūt arī citas krāsas: zilgana nokrāsa aprakstīta saistībā ar diabētu, bet brūna — ar nieru slimībām.

Pētījuma autori uzsver, ka sarkanas lunulas ir reta un viegli nepamanāma pazīme, tādēļ to diagnostiskā nozīme bieži tiek ignorēta. Ja šāda pārmaiņa parādās, īpaši uz vairākiem nagiem, ieteicams vērsties pie ārsta, lai izvērtētu, vai nav kādas sistēmiskas vai dermatoloģiskas slimības.