Sāpes parasti darbojas kā organisma aizsargmehānisms, kas brīdina par esošu vai iespējamu audu bojājumu. Taču gadījumos, kad bojāti paši nervi, tie var radīt patoloģiskus sāpju signālus arī bez jaunas traumas. Šādu stāvokli dēvē par neiropātiskām sāpēm, un tās bieži ir ilgstošas un grūti ārstējamas.

Pieejamie medikamenti ne vienmēr nodrošina pietiekamu atvieglojumu vai var izraisīt nevēlamas blakusparādības. Tāpēc pētnieki meklē ārstēšanas iespējas, kas mazinātu patoloģiskos sāpju signālus, vienlaikus netraucējot normālajai sāpju sajūtai, kas organismu pasargā no ievainojumiem.

Mērķēts uz nervu šūnu Nav1.7 kanālu

Pētījumā uzmanība pievērsta Nav1.7 — sprieguma vadītam nātrija jonu kanālam, kas atrodas jušanas neironos un piedalās ar sāpēm saistīto elektrisko signālu pārraidē. Tojamas Universitātes asociētā profesora Daisuke Uta un uzņēmuma Shionogi & Co. Ltd. pētnieka Sosukes Jonedas vadītā komanda pārbaudīja, vai pret šo kanālu izstrādātas antivielas varētu nodrošināt ilgstošu neiropātisku sāpju mazināšanu.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Pharmaceutics. Pēc pētnieku skaidrotā, Nav1.7 ir specializēts nātrija jonu kanāls nervu šūnās, kam ir būtiska nozīme sāpju signālu uztveršanā un pārraidē.

Komanda izstrādāja humanizētas antivielas, kas spēj atpazīt Nav1.7. Sākotnēji tās pārbaudīja šūnās, lai noskaidrotu, vai antivielas piesaistās mērķim selektīvi un kavē tā darbību. Rezultāti parādīja, ka antivielas selektīvi saistījās ar Nav1.7 un samazināja ar sāpju signālu pārraidi saistīto nervu šūnu elektrisko aktivitāti.

Īpaši izcēlās antivielas Clone1 un S-151128. Tās spēcīgi saistījās ar Nav1.7, turklāt to selektivitāte attiecībā pret pārējiem pārbaudītajiem Nav apakštipiem bija attiecīgi vismaz 650 un 1300 reižu lielāka.

Efekts saglabājās 96 stundas

Pētnieki antivielas pārbaudīja arī žurkām ar daļēju sēžas nerva nosiešanu jeb PSNL — modeli, ko izmanto neiropātisku sāpju pētījumos. Preparāti tika ievadīti intravenozi, nevis tieši nervos vai muguras smadzenēs. Abas antivielas no devas atkarīgā veidā samazināja dzīvnieku jutību pret mehānisku kairinājumu.

Atsevišķās devās antivielu iedarbība bija salīdzināma ar pregabalīnu, ko plaši lieto neiropātisku sāpju ārstēšanai. Tomēr būtiskākā atšķirība bija iedarbības ilgumā: 96 stundas pēc ārstēšanas antivielu pretsāpju efekts joprojām bija spēcīgāks nekā pregabalīnam.

Pētnieki analizēja arī izmaiņas nervu sistēmā. Žurkām ar nerva bojājumu muguras smadzeņu mugurējā raga neironos tika novērota pastiprināta spontānā aktivitāte un lielāka reakcija uz mehānisku stimulāciju. Antivielu lietošana samazināja abus aktivitātes veidus. Tāpat samazinājās mugurējo saknīšu gangliju neironu skaits, kuros mehānisks kairinājums izraisīja ārpusšūnu signāla regulētas kināzes jeb pERK fosforilēšanos — nervu šūnu aktivācijas marķieri.

Lai pārbaudītu, vai Nav1.7 bloķēšana netraucē normālai aizsargājošai sāpju sajūtai, pētnieki izmēģināja antivielas arī dzīvniekiem bez nervu bojājuma. Neviena no tām būtiski nemainīja reakciju uz mehānisku stimulāciju. Motorās funkcijas pārbaudē ar rotējoša stieņa testu pregabalīns izmantotajā devā pasliktināja dzīvnieku sniegumu, bet antivielas būtisku ietekmi uz kustību funkciju neradīja.

“Mērķēšana uz Nav1.7 varētu palīdzēt apklusināt patoloģiskus sāpju signālus, saglabājot normālu aizsargājošu sāpju sajūtu,” norādīja Uta.

Pētnieki uzsver, ka rezultāti pagaidām ir tikai preklīniski. Viņiem nebija iespējams precīzi noteikt, cik daudz antivielu sasniedza bojāto nervu, turklāt ārstēšana tika pārbaudīta tikai vienā neiropātisku sāpju modelī. Tādēļ nepieciešami turpmāki pētījumi citos modeļos, lai noskaidrotu, vai rezultātus iespējams atkārtot.

Vienlaikus pētījums sniedz preklīniskus pierādījumus par iespējamu jaunu neiropātisku sāpju ārstēšanas stratēģiju. Viena no pētītajām antivielām — S-151128 — jau atrodas klīnisko pētījumu stadijā, kas ļaus novērtēt, vai dzīvnieku modeļos novērotais efekts būs izmantojams arī cilvēku ārstēšanā.

Pētījums “A Systemically Administered Humanized Anti-Nav1.7 Antibody with Long-Lasting Analgesic Activity and Preserved Physiological Nociception” publicēts žurnālā Pharmaceutics 2026. gadā. Tā DOI ir 10.3390/pharmaceutics18060757.