Pētījums, ko paredzēts prezentēt Eiropas Diabēta izpētes asociācijas (EASD) ikgadējā sanāksmē Milānā no 28. septembra līdz 2. oktobrim, liecina, ka lielāks mērenas līdz intensīvas fiziskās aktivitātes (MVPA) apjoms ir saistīts ar būtiski mazāku 2. tipa diabēta (T2D) risku, īpaši jaunāku pieaugušo vidū.

Gandrīz astoņus gadus ilgā novērošanas periodā pieaugušajiem, kas bija jaunāki par 63 gadiem un nedēļā veica vidēji 121 minūti MVPA, T2D risks bija vairāk nekā divas reizes lielāks nekā tiem, kuri nedēļā veica vidēji 409 minūtes. Savukārt 63 gadus veciem un vecākiem cilvēkiem mazāks MVPA apjoms bija saistīts ar par 65% lielāku relatīvo saslimšanas risku.

Tomēr, tā kā vecākiem cilvēkiem kopējais T2D risks ir augstāks, fizisko aktivitāšu veicināšana šajā grupā varētu novērst vairāk jaunu slimības gadījumu.

“Galvenais secinājums ir tāds, ka visi pieaugušie būtu jāiedrošina būt tik aktīvi, cik viņi spēj, jo lielāka fiziskā aktivitāte ir saistīta ar mazāku 2. tipa diabēta risku,” sacīja pētījuma vadītāja Diāna van Hēmsta no Leidenes Universitātes medicīnas centra.
“Tomēr populācijas līmenī lielāko jauno 2. tipa diabēta gadījumu skaita samazinājumu, visticamāk, redzēsim vecāku pieaugušo vidū. Mūsu secinājumi neatbalsta atšķirīgus ieteikumus par MVPA laiku konkrētām iedzīvotāju grupām,” viņa piebilda.

Pašreizējās sabiedrības veselības vadlīnijas pieaugušajiem iesaka vismaz 150 minūtes MVPA nedēļā. Tai jābūt pietiekami intensīvai slodzei, lai cilvēks kļūtu nedaudz aizelsies, piemēram, raitai iešanai, skriešanai vai braukšanai ar velosipēdu.

Pētījumā analizēja gandrīz 88 000 cilvēku

MVPA iespējamie ieguvumi T2D profilaksē un kontrolē var atšķirties atkarībā no vecuma un dzimuma, jo atšķiras vielmaiņa un organisma fizioloģiskā reakcija uz slodzi. Saistību starp fiziskajām aktivitātēm un T2D risku var ietekmēt arī aptaukošanās, dislipidēmija jeb paaugstināts holesterīna un citu tauku līmenis asinīs, kā arī citi vielmaiņas traucējumi.

Leidenes Universitātes medicīnas centra pētnieki centās noskaidrot, kā fizisko aktivitāšu apjoms un to veikšanas laiks ietekmē T2D risku. Viņi arī vērtēja, vai šo saistību maina vecums, dzimums un tādas blakusslimības kā prediabēts, dislipidēmija un paaugstināts asinsspiediens.

Analīzē iekļāva 87 975 pieaugušos bez iepriekš diagnosticēta diabēta, kuri piedalījās UK Biobank pētījumā no 2013. gada februāra līdz 2015. gada decembrim. Dalībnieku vidējais vecums bija 63 gadi, 57% bija sievietes un 97% bija baltās rases pārstāvji.

Dalībnieki septiņas dienas pēc kārtas uz plaukstas locītavas nēsāja akselerometru, kas fiksēja viņu ierasto fizisko aktivitāšu līmeni. Aktivitātes klasificēja kā zemāku vai augstāku, ņemot vērā vidējo MVPA minūšu skaitu nedēļā katrā vecuma grupā. Šāda pieeja palīdzēja izvairīties no tā, ka vecāki dalībnieki nesamērīgi bieži tiktu klasificēti kā cilvēki ar zemu aktivitātes līmeni.

Vidēji 7,7 gadu novērošanas laikā T2D attīstījās 2140 dalībniekiem jeb 2,4% no pētījuma grupas. Augstāka fizisko aktivitāšu apjoma grupā, kurā bija 44 020 cilvēku un MVPA mediāna bija 409 minūtes nedēļā, saslima 748 dalībnieki. Zemāka apjoma grupā bija 43 955 cilvēki, un tajā saslima 1392 dalībnieki; MVPA mediāna šajā grupā bija 121 minūte nedēļā.

Aktivitātes vēlāk dienā bija saistītas ar mazāku risku

Dalībniekiem, kuri nesasniedza ieteiktās 150 MVPA minūtes nedēļā, T2D relatīvais risks bija divas reizes lielāks nekā cilvēkiem ar augstāku aktivitātes līmeni. Aprēķinos ņēma vērā iespējamos traucējošos faktorus, tostarp vecumu, dzimumu, etnisko piederību, izglītību, materiālo stāvokli, smēķēšanu, miega ilgumu un diabēta vēsturi ģimenē.

Cilvēkiem, kuri lielāko daļu fizisko aktivitāšu veica vēlāk dienā — no plkst. 13.00 līdz pusnaktij —, T2D relatīvais risks bija par 10% mazāks nekā tiem, kuri sportoja agrāk, no plkst. 5.00 līdz laikam pirms plkst. 13.00.

Vecums un prediabēts būtiski ietekmēja šo saistību. Dalībniekiem, kas bija jaunāki par pētījuma iedzīvotāju vidējo vecumu — 63 gadiem —, mazāks MVPA apjoms bija saistīts ar vairāk nekā divas reizes lielāku T2D risku nekā lielāks aktivitāšu apjoms. Savukārt vecākiem par 63 gadiem risks bija par 65% lielāks.

Fizisko aktivitāšu veikšanas laiks izteiktāk ietekmēja jaunākus pieaugušos. Vēlāka sportošana viņiem bija saistīta ar par 23% mazāku T2D risku, bet vecākiem pieaugušajiem — ar par 4% mazāku risku.

Saistība bija izteiktāka cilvēkiem bez prediabēta: zemāks MVPA līmenis viņiem bija saistīts ar vairāk nekā divas reizes lielāku T2D risku nekā augstāks līmenis. Cilvēkiem ar prediabētu zemāks aktivitātes līmenis bija saistīts ar par 54% lielāku relatīvo risku.

Vecākiem cilvēkiem lielāks absolūtais ieguvums

Analizējot datus piecu gadu vecuma grupās, pētnieki konstatēja, ka, pieaugot vecumam, relatīvā riska atšķirība starp zemāku un augstāku MVPA līmeni samazinājās. Vienlaikus kopējā populācijā saslimstības rādītāju atšķirība ar vecumu ievērojami palielinājās, tādēļ fizisko aktivitāšu absolūtais ieguvums bija lielāks vecākās vecuma grupās.

Sievietēm, palielinoties vecumam, relatīvā riska samazinājums, salīdzinot zemāku un augstāku MVPA līmeni, bija izteiktāks nekā vīriešiem. Sievietēm atšķirība saslimstības rādītājos dažādās vecuma grupās saglabājās samērā stabila. Vīriešiem absolūtā saslimstības atšķirība bija lielāka un ar vecumu strauji palielinājās.

“Mūsu secinājumi uzsver, kāpēc, vērtējot fizisko aktivitāšu ietekmi uz sabiedrības veselību, ir svarīgi ņemt vērā gan relatīvo, gan absolūto risku. Relatīvais risks vien neparāda, cik lielā mērā fiziskās aktivitātes var palīdzēt samazināt gadījumu skaitu dažādās iedzīvotāju grupās,” sacīja Leidenes Universitātes medicīnas centra pētnieks Qiuyu Feng.

Pētnieki norādīja uz vairākiem pētījuma ierobežojumiem. Dalībnieki nebija reprezentatīvi visai Apvienotās Karalistes populācijai, jo zināms, ka UK Biobank dalībnieki kopumā ir veselāki, turīgāki un ar augstāku izglītības līmeni nekā plašāka sabiedrība.

Turklāt prediabēta stāvoklis tika noteikts vairākus gadus pirms fizisko aktivitāšu mērīšanas ar akselerometriem un laika gaitā varēja mainīties. Tas varēja novest pie pētījuma rezultātu novērtējuma par zemu.

Pētījums “Age-Specific Associations of Moderate- to-Vigorous Physical Activity With Relative and Absolute Risk of Type 2 Diabetes in UK Biobank Participants” publicēts žurnālā Diabetes, Obesity and Metabolism 2026. gadā.