Analīzē, kas publicēta žurnālā Journal of Perinatology, Dienvidkarolīnas Medicīnas universitātes (MUSC) neonatoloģe un pediatre Kerola L. Vāgnere un MUSC Medicīnas koledžas studente Anjali G. Borsuma pētīja D vitamīna līmeni un grūtniecības iznākumus. Pētījumā izmantoti dati par vairāk nekā 15 000 grūtniecību, kas apkopoti no 2016. līdz 2025. gadam.

Pētnieki atklāja izteiktu saistību starp smagu D vitamīna deficītu un mazāku grūtniecības laiku dzemdību brīdī. Sievietēm ar zemāko D vitamīna līmeni priekšlaicīgu dzemdību risks bija visaugstākais. Datu analīzi palīdzēja īstenot Dienvidkarolīnas klīniskās un translācijas pētniecības institūts, nodrošinot biostatistikas un regulatīvo atbalstu, klīniskās pētniecības infrastruktūru, laboratorijas pakalpojumus un piekļuvi datu resursiem.

“Bez SCTR mēs kā komanda nekad nebūtu spējuši paveikt to, ko paveicām. Tā ir fenomenāla infrastruktūra un neticama dāvana ikvienam pētniekam,” norādīja Vāgnere.

Kāpēc D vitamīns var būt nozīmīgs grūtniecības laikā

D vitamīns palīdz organismam uzsūkt kalciju un uzturēt normālu kaulu, muskuļu, nervu sistēmas un imūnsistēmas darbību. Iepriekšējos randomizētos kontrolētos pētījumos Vāgnere un MUSC fundamentālās un translācijas zinātnes pētnieks Brūss V. Holliss secināja, ka D vitamīns darbojas arī kā hormonu veidošanās pamatelements. Šie hormoni ir būtiski grūtniecības norisei.

“D vitamīns ietekmē burtiski tūkstošiem gēnu organismā,” sacīja Vāgnere. Pētījumi liecina, ka tas var veicināt placentas attīstību, palīdzēt regulēt imūnsistēmas darbību un mazināt tādu nopietnu komplikāciju risku kā preeklampsija un gestācijas diabēts.

Viena no iespējamām D vitamīna funkcijām ir mātes imūnsistēmas pielāgošanās grūtniecībai. Tā kā auglim ir abu vecāku ģenētiskais materiāls, mātes organismam jāiemācās tolerēt daļēji svešus audus. D vitamīns var palīdzēt regulēt šo procesu, tādējādi atbalstot veselīgu grūtniecības norisi un augļa attīstību.

Ietekme var būt ilgtermiņa

Vāgnere un Borsuma norāda, ka D vitamīna nozīme var pārsniegt tūlītējos grūtniecības iznākumus. Tā deficīta ietekme var sākties jau agrīnā attīstības posmā, mainot gēnu darbību un potenciāli ietekmējot bērna veselību gadiem vai pat gadu desmitiem.

D vitamīna trūkums ir izplatīts arī ārpus grūtniecības. Mūsdienu dzīvesveids bieži nozīmē mazāk laika ārpus telpām, tādējādi samazinot D vitamīna veidošanos ādā saules ietekmē. Savukārt pārtika parasti nodrošina tikai nelielu daļu no nepieciešamā daudzuma. Lielāks deficīta risks ir cilvēkiem ar tumšāku ādu, tiem, kuri strādā telpās, regulāri lieto saules aizsargkrēmu, kā arī cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās iespējām vai hroniskām slimībām.

Pētnieki uzsver, ka saules aizsargkrēms joprojām ir būtisks ādas vēža profilaksei. Cilvēkiem ar mazu saules iedarbību D vitamīna līmeni un iespējamu uztura bagātinātāju lietošanu ieteicams pārrunāt ar veselības aprūpes speciālistu. “Mums jālīdzsvaro saules gaismas un D vitamīna nozīme ar ādas vēža risku,” sacīja Borsuma.

Pazemināts D vitamīna līmenis ir saistīts arī ar autoimūnām slimībām, tostarp vilkēdi un multiplo sklerozi, kā arī dažiem vēža veidiem, lai gan šīs saistības pašas par sevi nepierāda cēloņsakarību.

Pētījumu rezultātu ieviešana praksē

Pētnieki atzīst, ka klīniskās prakses maiņa var būt sarežģīta. D vitamīns ir lēts, plaši pieejams un nav patentējams, tāpēc tā popularizēšanai ir mazāks komerciāls stimuls. “Neviens ar to nenopelnīs miljardus. Tāpēc tas kļūst par sabiedrības veselības jautājumu,” skaidroja Vāgnere.

Nākamie soļi ietver veselības aprūpes speciālistu izglītošanu, turpmākus pētījumus par D vitamīna ilgtermiņa ietekmi un sabiedrības informēšanu. Pētījuma autori uzsver, ka galīgai rekomendāciju maiņai nepieciešami papildu pierādījumi, jo pašreizējais darbs apliecina saistību, nevis tiešu cēloņsakarību.

Pētījums “Maternal vitamin D status and preterm birth: an eight-year retrospective cohort study in the Southeastern United States” publicēts 2026. gadā. Tā DOI ir 10.1038/s41372-026-02757-z.