ASV un Kanādas tirdzniecības strīds ieiet jaunā posmā: Donalds Tramps publiski aicinājis Kanādas uzņēmumus, kuri tirgojas ar ASV, pārcelt ražošanu un uzņēmējdarbību uz Savienotajām Valstīm. Viņš norādījis, ka uzņēmumiem, kuri to izdarīs, nebūšot jāmaksā tarifi.

30. augustā publicētā ierakstā platformā “Truth Social” Tramps apgalvoja, ka daļa Kanādas uzņēmumu savulaik pametuši ASV iepriekšējās amerikāņu politiskās vadības lēmumu dēļ. Viņš vērsās pret iepriekšējām ASV administrācijām un uzsvēra, ka uzņēmumiem, kuri atgriezīsies valstī, tarifi netiks piemēroti.

Izteikumi seko Vašingtonas lēmumam noteikt 50% tarifus plašam Kanādas preču lokam. No 2027. gada janvāra paredzēts paaugstināt muitas nodevas automašīnām, kravas automobiļiem, auto detaļām un tēraudam. Tramps uzskata, ka Kanāda ilgstoši negodīgi izmantojusi tirdzniecības attiecības ar savu dienvidu kaimiņu.

Image 5: Things are far from all smiles between Mark Carney and Donald Trump (EVAN VUCCI/POOL/AFP via Getty Images)
Foto avots: unilad.com · avots ↗

Kanāda ir paziņojusi par atbildes tarifiem aptuveni 20 miljardu ASV dolāru apmērā ASV precēm. Tiem jāstājas spēkā 8. septembrī, pastiprinot risku, ka abu valstu savstarpējie ierobežojumi skars gan uzņēmumu piegādes ķēdes, gan preču cenas patērētājiem.

Risks abu valstu tirdzniecībai un cenām

Surrejas Universitātes ekonomikas asociētais profesors un ekonomiskās karadarbības pētnieks Ēriks Golsons šo situāciju raksturojis kā haotisku. Viņaprāt, iespējami divi galvenie attīstības scenāriji.

Pirmajā scenārijā ASV un Kanāda turpina celt tarifus viena otras produktiem. Tas samazinātu tirdzniecības apjomu un ar laiku sadārdzinātu preces patērētājiem abās robežas pusēs. Golsons atgādinājis, ka augsti ASV tarifi pret ciešiem tirdzniecības partneriem bija viens no faktoriem, kas savulaik veicināja Lielās depresijas tirdzniecības konflikta spirāli. Viņš saskata līdzības ar pašreizējo situāciju, jo pasaules ekonomika jau tāpat ir nestabila.

Image 6: Donald Trump may back down from his tariff threats ahead of the midterms (Jim WATSON / AFP via Getty Images)
Foto avots: unilad.com · avots ↗

Otrā iespēja ir politiska atkāpšanās. Pēc Golsona vērtējuma, Tramps varētu mazināt draudus, ja pieaugošās cenas un negatīvā sabiedrības reakcija kļūs par būtisku problēmu pirms Kongresa vidustermiņa vēlēšanām. Šādā gadījumā ASV prezidents varētu mēģināt vienošanos ar Kanādu pasniegt kā savu politisko uzvaru un soli patēriņa cenu samazināšanai.

Spriedzi starp Vašingtonu un Otavu papildinājuši arī Trampa izteikumi par Ontārio ezeru. Viņš paziņojis par rīkojumu ASV lietot nosaukumu “Amerikas ezers”, kas Kanādā izraisījis asu neapmierinātību. Ezers atrodas uz abu valstu robežas, tādēļ šāds paziņojums kļuvis par vēl vienu simbolisku epizodi jau tā saspringtajās attiecībās starp abiem ilggadējiem partneriem.