Gandrīz puse jeb 48% jauniešu vecumā no 16 līdz 25 gadiem apsver iespēju izvēlēties amatniecības profesiju, liecina Checkatrade aptauja. Interesi veicina gan vēlme iegūt praktisku kvalifikāciju, gan pārliecība, ka šāds darbs ir mazāk pakļauts mākslīgā intelekta radītajiem satricinājumiem darba tirgū.
Aptaujā 80% jauniešu atzinuši, ka mākslīgais intelekts viņiem licis raizēties par biroja darba vietu drošību. Elektriķu, santehniķu, būvnieku, meistaru un citu praktisku profesiju darbs savukārt bieži prasa klātienes darbu, spēju reaģēt uz konkrētiem apstākļiem un tiešu kontaktu ar klientu.
Checkatrade vadītājs Džambu Palaniapans norādījis, ka amatniecības nozares darbaspēks kopumā noveco: ievērojama daļa speciālistu ir vecāki par 50 gadiem, bet gados jaunāku cilvēku pieplūdums ilgu laiku bijis nepietiekams. Tagad situācija sāk mainīties, jo jaunieši aizvien biežāk raugās uz profesionālo izglītību, praksi un māceklību kā uz pilnvērtīgu karjeras ceļu, nevis tikai alternatīvu studijām universitātē.
Vienlaikus interese vēl ne vienmēr pārvēršas reālā iespējā sākt darbu nozarē. Pērn mācekli pieņēma tikai 12% amatniecības uzņēmumu. Palaniapans uzsvēris, ka galvenais uzdevums ir savienot jauniešu ambīcijas ar pieejamajām darba un apmācību vietām.
Nozarei nākamajā desmitgadē vajadzīgs miljons darbinieku
Apvienotajā Karalistē trūkst kvalificētu amatniecības profesiju pārstāvju, un deficīts kļūst sevišķi jūtams laikā, kad tiek ieguldīts mājokļu būvniecībā un enerģētikas pārkārtošanā. Lai nākamajos desmit gados vien noturētu pašreizējo pieprasījuma līmeni, nozarē būtu nepieciešams vairāk nekā miljons jaunu speciālistu.
Darba tirgus kopējā aina arī nav īpaši iepriecinoša: oficiālie dati rāda, ka trīs mēnešos līdz jūlijam brīvo darbavietu skaits Apvienotajā Karalistē noslīdējis līdz zemākajam līmenim piecu gadu laikā. Tas pastiprina diskusiju par to, kā jauniešus ātrāk sagatavot jomām, kurās pieprasījums pēc darbiniekiem saglabājas augsts.
Premjerministrs Endijs Bērnhems nesen paziņojis par jaunām tehniskās izglītības programmām 14 gadus veciem skolēniem. Tās iecerētas tādās jomās kā ražošana, tīrā enerģija, dzīvības zinātnes un būvniecība, cenšoties vienlaikus mazināt jauniešu bezdarbu un risināt prasmju trūkumu tautsaimniecībā.
Ar tehniskām iemaņām vien nepietiek
Darba devēji paralēli profesionālajām zināšanām arvien lielāku nozīmi piešķir prasmēm, kuras grūtāk aizstāt ar tehnoloģijām. Personāla atlases uzņēmums Hays kā izaugsmei būtiskākās jomas izcēlis būvniecību un nekustamos īpašumus, inženieriju un dzīvības zinātnes.
Hays globālais vadītājs Marks Dīrnlijs uzskata, ka darba tirgū aizvien svarīgāka kļūst spēja mācīties, pielāgoties un sadarboties. Tehniskās prasmes mainās ātri, tādēļ darba devēji meklē cilvēkus, kuri ir zinātkāri, gatavi apgūt jaunas iemaņas un prot strādāt ar citiem.
Tādējādi mākslīgā intelekta laikmetā par priekšrocību kļūst ne tikai konkrēta aroda kvalifikācija. Izšķiroša var būt arī spēja apvienot praktiskas zināšanas ar komunikāciju, elastību un vēlmi nepārtraukti pilnveidoties.
Bizness
Bizness
Bizness
Bizness