Bieža saziņa ar mākslīgo intelektu var likt cilvēkiem kļūt „robotiskākiem”

Mākslīgā intelekta tērzētāji un sociālie roboti arvien biežāk atbild uz klientu jautājumiem veikalos, bankās, veselības aprūpē un citos pakalpojumos. Jaunā teorētiskā pētījumā izteikta doma, ka regulāra saziņa ar šādām sistēmām var mainīt ne tikai pašu tehnoloģiju mijiedarbību ar cilvēku, bet arī cilvēku komunikācijas paradumus.

Pētnieku starptautiskā komanda uzskata, ka lietotāji ar laiku var neapzināti kļūt mākslīgajam intelektam vieglāk „nolasāmi”. Tas varētu nozīmēt īsāku, paredzamāku un mazāk niansētu izteiksmi, kā arī mazāku vietu individuālām dīvainībām, spontanitātei un negaidītām reakcijām.

Šo procesu autori dēvē par robotoīdu cilvēciskumu — abpusēju ietekmi, kurā roboti kļūst līdzīgāki cilvēkiem, atdarinot žestus, valodu un emocionālas norādes, bet cilvēki savukārt sāk pārņemt komunikācijas veidu, kas sistēmai ir visērtāk apstrādājams.

Tehnoloģija pielāgojas lietotājam — un lietotājs tai

Mūsdienu klientu atbalsta sistēmas spēj uzturēt samērā dabisku saraksti, atcerēties iepriekš teikto un pielāgot atbildes konkrēta lietotāja vajadzībām. Tas var radīt sajūtu, ka saruna ir sociālāka un ka sistēma ir daudz „dzīvāka” nekā agrāko paaudžu automatizētie atbildētāji.

Tomēr tieši šī robežas izplūšana starp cilvēku un programmu var veicināt savstarpējas pielāgošanās ciklu. Cilvēks uzdod jautājumu, sistēma reaģē, un atkārtotās sarunās lietotājs var internalizēt tādu sarunas formu, kas dod ātrāku vai veiksmīgāku rezultātu. Savukārt mašīnmācīšanās ļauj sistēmai koriģēt savu uzvedību pēc lietotāja ievades, padarot tās atdarinājumu arvien individuālāku un cilvēciskāku.

Pētījuma centrā ir pieņēmums, ka cilvēkiem piemīt dabiska tieksme atspoguļot sarunas partnera komunikācijas stilu. Ja partneris ir mākslīgais intelekts, kas vislabāk reaģē uz strukturētu un prognozējamu informāciju, cilvēks var sākt lietot tieši šādu saziņas veidu arī biežāk un automātiskāk.

Iespējama ietekme uz priekšstatu par sevi

Autori pieļauj, ka ilgākā laikā tas var skart arī cilvēka priekšstatu par savu identitāti. Attiecībās ar citiem cilvēkiem saņemtā atgriezeniskā saite bieži ir neparedzama, reizēm pretrunīga un ārpus mūsu kontroles. Mākslīgā intelekta atbildes turpretī balstās datos, statistiskos modeļos un algoritmos, kas cenšas sarunu virzīt efektīvi un apstiprinoši.

Rezultātā cilvēks var sākt atkārtot tās izpausmes, kuras algoritms it kā „atalgo” ar labākām atbildēm. Vienkāršoti sakot, ja gludāks un mazāk sarežģīts formulējums ļauj ātrāk saņemt vajadzīgo pakalpojumu, rodas pamudinājums tieši tā arī runāt. Pētnieki uztraucas, ka šādā veidā AI starpniecībā sniegti pakalpojumi varētu sašaurināt daudzveidību, kādā cilvēki pauž sevi un interpretē citus.

Vienlaikus darba autori uzsver, ka šīs sekas vēl nav pārbaudītas ilgtermiņa eksperimentos ar cilvēkiem. Pētījums ir teorētisks un balstās iepriekšējos darbos par cilvēku un robotu mijiedarbību, tādēļ izvirzītā hipotēze vēl jāapstiprina praktiskos pētījumos.

Tomēr jautājums kļūst arvien būtiskāks, jo mākslīgais intelekts klientu apkalpošanā jau ir ikdienišķa parādība. Pētnieku ieskatā uzņēmumiem ir svarīgi ne vien izmantot šīs tehnoloģijas efektīvi, bet arī izvērtēt to ietekmi uz lietotājiem un saglabāt ētiskus mijiedarbības principus. Lietotājiem savukārt vērts pamanīt brīdi, kad ērts palīgrīks sāk noteikt pašas sarunas nosacījumus.