Cūkkopības nozare Eiropā piedzīvo sarežģītu periodu: pieprasījums vairākās valstīs krītas, ražotāju skaits samazinās, bet dzīvnieku labturības prasības kļūst stingrākas. Vācijā pašlaik tiek diskutēts par pasākumiem, kas varētu būtiski mainīt cūku turēšanas nosacījumus un ilgākā laikā ietekmēt arī gaļas cenu veidošanos visā Eiropas Savienībā.

Starp apspriestajām iecerēm ir lielākas platības nodrošināšana katrai cūkai fermā, dzīvnieku nodarbināšanai paredzēti priekšmeti vai materiāli, kā arī izmaiņas sivēnmāšu un sivēnu aprūpē. Viena no prasībām paredzētu atteikties no īpašiem sprostiem dzemdējošām sivēnmātēm, kuros dzīvnieka kustības ir ļoti ierobežotas. Savukārt sivēniem astu kupēšanas gadījumā būtu jānodrošina anestēzija.

Šādu izmaiņu mērķis ir uzlabot dzīvnieku labturību, taču cūkkopji norāda uz izmaksu kāpumu. Plašāku novietņu izbūve vai pārbūve, papildu aprīkojums un izmaiņas ikdienas aprūpē prasītu investīcijas laikā, kad daudzi ražotāji jau strādā sarežģītos tirgus apstākļos.

Cenas Latvijā un Vācijā būtiski kritušās

Latvijā cūkgaļas cena šā gada jūnijā bija 159,63 eiro par 100 kilogramiem jeb aptuveni 1,60 eiro par kilogramu cūku liemeņu. Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati liecina, ka tas bija par 12,6% mazāk nekā maijā un par 31,5% mazāk nekā 2025. gada jūnijā.

Vācijā tajā pašā periodā cūku liemeņu cena bija aptuveni 1,62 eiro par kilogramu, kas ir tikai nedaudz vairāk nekā Latvijā, tomēr arī tur gada laikā fiksēts kritums – par 25,8%. Zemās iepirkuma cenas samazina ienākumus saimniecībām, kam vienlaikus jāsedz barības, enerģijas, darbaspēka, veterināro pakalpojumu un infrastruktūras izmaksas.

Vācijas cūkkopības sektorā pēdējos gados sarucis arī saimniecību skaits. Kopš 2016. gada cūku audzētāju skaits valstī samazinājies no aptuveni 24 500 līdz 14 700. Grūtības skārušas arī lielākus uzņēmumus: aprīlī bankrotēja Saksijā-Anhaltē bāzētais uzņēmums “Porky”, bet jūlija beigās maksātnespējas pieteikumu iesniedza viens no nozīmīgākajiem vaislas cūku audzēšanas uzņēmumiem “Geestferkel” Lejassaksijā.

Patēriņš Vācijā sarūk, bet cūkgaļa joprojām dominē

Neraugoties uz kritumu, cūkgaļa Vācijā joprojām ir visbiežāk patērētais gaļas veids un veido 52% no kopējā gaļas patēriņa. Taču kopš 2010. gada vidējais patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir sarucis par vairāk nekā desmit kilogramiem gadā – līdz aptuveni 28 kilogramiem. Kopējais cūkgaļas patēriņš šajā laikā samazinājies no 3,1 miljona tonnu līdz 2,4 miljoniem tonnu.

Patēriņa izmaiņas saistītas ar uztura paradumu maiņu, pieaugošu interesi par augu valsts produktiem, vides apsvērumiem un uzmanību dzīvnieku turēšanas apstākļiem. Līdz ar to ražotājiem jāmeklē līdzsvars starp pircēju prasību pēc pieejamas cenas un sabiedrības gaidām par augstākiem labturības standartiem.

Ietekme iespējama arī Latvijas tirgū

Vācija un Spānija ir lielākās cūkkopības valstis Eiropas Savienībā. Spānijā ir gandrīz 35 miljoni cūku, bet Vācijā – aptuveni 22 miljoni. Latvijā cūku skaits ir ap 300 tūkstošiem, tādēļ vietējais tirgus ir ievērojami mazāks un jutīgs pret Eiropas cenu un regulējuma izmaiņām.

Ja Vācijā apspriestās prasības tiktu nostiprinātas ES līmenī, tās attiektos arī uz Latvijas saimniecībām. Tas varētu palielināt vietēji audzētās gaļas pašizmaksu. Ietekme būtu iespējama arī importētajai produkcijai, jo Latvijas tirgū vietējā un ievestā cūkgaļa pašlaik veido aptuveni līdzīgas daļas. Gala cenu veikalu plauktos gan nosaka ne vien saimniecību iepirkuma cena, bet arī pārstrādes, loģistikas, mazumtirdzniecības un nodokļu izmaksas.