Pat pēc svara samazināšanās organisms var saglabāt bioloģiskas pēdas no iepriekšējas aptaukošanās, kas apgrūtina turpmāku svara zaudēšanu. Jauns pētījums liecina, ka viena no šādām “atmiņām” var būt paslēpta taukaudos esošajās imūnšūnās.
Zinātnieki pētīja taukaudu makrofāgus jeb imūnšūnas, kas atrodas taukaudos un ir īpaši daudzskaitlīgas. Tās palīdz regulēt iekaisumu un tauku vielmaiņu, aizsargā pret infekcijām, kā arī savāc bojātas un atmirstošas šūnas. Šo šūnu aizvākšanas procesu sauc par eferocitozi.
Eksperimentos ar pelēm, kurām bija izraisīts svara pieaugums un pēc tam svara zudums, pētnieki novēroja ilgstošas pārmaiņas šo makrofāgu darbībā. Tās bija saistītas ar mRNS splaisingu – procesu, kurā šūna rediģē ģenētisko instrukciju pirms olbaltumvielu izgatavošanas. Citiem vārdiem, aptaukošanās radītais stress var mainīt to, kā šūnas izmanto gēnos ietverto informāciju.
Vairāk nekā puse izmaiņu saglabājās pēc svara zuduma
Pētnieki konstatēja, ka pelēm, kuras zaudēja vismazāk svara, taukaudu makrofāgu šūnu kodolos bija mazāk olbaltumvielas CWC22. Tai ir svarīga loma splaisingā. Aptaukošanās radītais stress samazināja CWC22 daudzumu un līdz ar to traucēja šūnas spēju pienācīgi apstrādāt ģenētiskās instrukcijas.
Analīze parādīja, ka 51,9% no aptaukošanās izraisītajām splaisinga izmaiņām taukaudu makrofāgos bija saglabājušās arī pēc tam, kad peles sāka zaudēt svaru. Aptuveni ceturtā daļa šo noturīgo pārmaiņu bija atkarīga no CWC22.
Tas liecina, ka makrofāgos var veidoties sava veida aptaukošanās “atmiņa”. Tā nav atmiņa parastajā nozīmē, bet gan ilgstošs šūnu darbības pārkārtojums, kas var ietekmēt vielmaiņu arī pēc ķermeņa masas mazināšanās.
Traucēta šūnu attīrīšana var samazināt tauku šķelšanu
Papildu eksperimenti sasaistīja šo procesu ar gēnu Scarb1. Nepareizs splaisings pasliktināja eferocitozi – bojāto un mirušo šūnu savākšanu taukaudos. Ja šādi šūnu atliekvielu produkti uzkrājas, samazinās inosīna daudzums.
Inosīns savukārt palīdz stimulēt lipolīzi jeb uzkrāto tauku šķelšanu. Tādējādi pētījumā aprakstīta iespējama ķēde: aptaukošanās izraisa noturīgas pārmaiņas imūnšūnās, šīs pārmaiņas traucē taukaudu “tīrīšanas” sistēmai, bet tas samazina signālus, kas veicina tauku noārdīšanu.
Pētnieki uzsver, ka darbs galvenokārt veikts ar pelēm, lai gan daļa novērojumu apstiprināta arī cilvēka šūnās. Tāpēc no šiem rezultātiem vēl nevar secināt, ka konkrēts ārstēšanas veids būtu gatavs lietošanai cilvēkiem.
Tomēr atklājums palīdz skaidrot, kādēļ ilgstoša svara samazināšana daudziem cilvēkiem ir tik sarežģīta. Jau iepriekš bija zināms, ka imūnsistēmas šūnas var saglabāt aptaukošanās pēdas; jaunais darbs norāda uz vēl vienu, taukaudos lokāli darbojošos mehānismu.
Nākotnē šīs zināšanas varētu palīdzēt izstrādāt terapijas, kas vērstas uz splaisinga traucējumiem imūnšūnās un mazina šīs bioloģiskās “atmiņas” ietekmi. Pašlaik aptaukošanās ārstēšanā izmanto dzīvesveida pārmaiņas, medikamentus un atsevišķos gadījumos bariatrisko ķirurģiju, taču noturīga svara samazināšana joprojām daudziem ir grūti sasniedzama.
Zinātne
Zinātne
Zinātne
Zinātne