Latvijas laukos kulšana šogad sākusies vēlāk un ritējusi lēnāk nekā ierasts, tomēr pirmie rezultāti graudkopjiem vieš piesardzīgu optimismu. Daudzviet ražas potenciāls ir augsts, bet lielākā daļa jau novākto graudu atbilst pārtikas kvalitātes prasībām. Arī iepirkuma cenas ir augstākas nekā 2025. gadā, lai gan zemniekiem galvenais jautājums nav tikai par tonnu skaitu — svarīgi, cik no ieņēmumiem paliks pēc visu rēķinu samaksas.

Augusta vidū Zemgalē bija novākti apmēram 64% ražas, Kurzemē — 54%, Vidzemē un Sēlijā — pa 45%, bet Latgalē — 35%. Saimniecības aktīvi vāca ziemas rapsi, rudzus, zirņus un ziemas kviešus, kamēr daļa jau bija sākusi vasarāju kulšanu.

Ražība starp reģioniem un pat starp atsevišķiem laukiem ievērojami atšķiras. Ziemas miežiem, rapsim un kviešiem vasaras sākumā prognozes bija labas, taču jūlija lietavas vairākviet traucēja ražas novākšanu. Rietumlatvijā pārmērīgais mitrums ne vien palēnināja kombainu darbu, bet arī pasliktināja kvalitāti: pārmitros laukos vietām graudi sākuši dīgt vārpās, savukārt mitrāka raža prasa papildu izdevumus kaltēšanai. Vasarājiem savukārt kaitējis pavasara sausums.

Pēc nozares apkopotās informācijas aptuveni piektā daļa līdz šim novākto graudu ir lopbarības kvalitātē, bet pārējie atbilst dažādām pārtikas kvalitātes kategorijām. Labs sākums fiksēts arī Zemgalē: Codes pagastā kooperatīva bāzē līdz augusta vidum bija pieņemti ap 22 tūkstošiem tonnu graudu un rapša jeb 60% no sezonā plānotā apjoma. No aptuveni 16 tūkstošiem tonnu pieņemto kviešu tikai 10% bijuši lopbarības kvalitātē, bet rapša kvalitāte vērtēta kā ļoti laba.

Tomēr arī labākajos reģionos neiztiek bez problēmām. Daļai kviešu nepietiek proteīna satura vai tilpummasas, bet atsevišķās kravās konstatēti fuzariozes bojāti graudi. Ražas kvalitātei un gala ienākumiem izšķirošas būs arī turpmākās laikapstākļu norises līdz kulšanas noslēgumam.

Labāka raža vēl nenozīmē lielāku peļņu

Iepriekšējā sezona labi parādīja, ka lielāks kopražas apjoms automātiski nenodrošina stabilākus saimniecību finanšu rezultātus. 2025. gadā vidējā graudaugu ražība Latvijā pieauga par 7,1% — no 3,94 tonnām hektārā 2024. gadā līdz 4,22 tonnām hektārā. Kopumā tika iegūti gandrīz 3,2 miljoni tonnu graudu.

Taču vidējā iepirkuma cena tajā pašā laikā saruka par 14% — no 193,95 līdz 166,77 eiro par tonnu. Būtiski pasliktinājās arī kvalitāte: pārtikas prasībām atbilda vien 43,9% iepirkto kviešu, kamēr gadu iepriekš tādu bija 68,8%.

Šogad cenas ir labākas, tomēr to kāpums vēl pilnībā nekompensē dārgākos ražošanas resursus. Minerālmēslu un degvielas sadārdzinājums sējumu ierīkošanas un kopšanas izmaksas atsevišķos gadījumos palielinājis līdz pat 1200 eiro par hektāru. Daļai saimniecību joprojām jāsedz saistības, kas radušās iepriekšējo gadu nelabvēlīgo laikapstākļu un vājāku ienākumu dēļ. Izņēmums pagaidām ir rapsis, kura cena šosezon pārsniegusi 500 eiro par tonnu.

Pasaules tirgus sniedz atbalstu, bet ne cenu lēcienu

Ārējā tirgus situācija Latvijas graudkopjiem ir kļuvusi nedaudz labvēlīgāka. Eiropas Savienībā karstuma un mitruma trūkuma dēļ samazinātas ziemāju ražas prognozes, īpaši daļā Francijas, Vācijas, Austrijas, Čehijas un Slovākijas. Arī ASV kviešu raža prognozēta ap 41,7 miljoniem tonnu — tas būtu zemākais rādītājs kopš 1970. gada.

Turklāt graudu tirdzniecībā saglabājas risks, ko rada uzbrukumi ostu infrastruktūrai Krievijā un Ukrainā. Loģistikas traucējumu dēļ samazinātas abu valstu kviešu eksporta prognozes 2026./2027. gada sezonai. Šie apstākļi uztur cenu atbalstu, taču pasaules tirgū pagaidām nav deficīta: kviešu sezonas beigu krājumi tiek lēsti 273,3 miljonu tonnu apmērā.

Lielie importētāji arī nesteidzas ar plašiem iepirkumiem. Vairākās Ziemeļāfrikas valstīs gaidāma laba vietējā raža, tādēļ pircēji var atļauties nogaidīt. Rezultātā Latvijas zemniekiem kvalitatīvu pārtikas graudu realizācijas apstākļi ir labāki nekā pērn, bet tirgus vēl nav pārvērties par situāciju, kurā pārdevēji varētu diktēt strauji augstākas cenas.

2026. gada raža tādēļ graudkopjiem drīzāk ir iespēja sākt atgūt zaudēto pēc vairākiem grūtiem gadiem, nevis garantija īpaši ienesīgai sezonai. Galīgā aina būs redzama pēc kulšanas beigām, kad būs zināms gan ievāktais apjoms un kvalitāte, gan faktiskās pārdošanas cenas.