Pētījumā satraucošas artēriju pārmaiņas konstatētas gandrīz 8 no 10 jaunu pieaugušo

Pētot vairāk nekā tūkstoša jaunu pieaugušo miega artērijas, zinātnieki tajās atklājuši subklīnisku jeb vēl slimības simptomos neizpaustu bojājumu pazīmes. Daļa artēriju sieniņas biezuma rādītāju bija tādi, kādus parasti varētu gaidīt aptuveni 33 gadu vecumā.

Turpmāka tās pašas dalībnieku grupas analīze liecina, ka šīs pārmaiņas var būt saistītas ar tā dēvēto kardiovaskulāro, nieru un vielmaiņas sindromu jeb CKM. No 1283 pētījuma dalībniekiem līdz pat 80% tika iedalīti kādā no CKM sindroma riska vai attīstības pakāpēm. Jo tālāk cilvēks bija šajā spektrā, jo biežāk tika konstatētas iespējamām bojājuma pazīmēm atbilstošas izmaiņas miega artērijās, kas piegādā ar skābekli bagātas asinis smadzenēm.

Saistīti riski, nevis viena izolēta problēma

CKM jēdzienu Amerikas Sirds asociācija definēja 2023. gadā, bet pirmās klīniskās vadlīnijas sindroma profilaksei un pārvaldībai asociācija kopā ar Amerikas Kardiologu koledžu publicēja tikai šogad. Sindroms raksturo ciešo saikni starp vielmaiņas traucējumiem, nieru veselību un sirds-asinsvadu sistēmas slimībām. Šie riski var pastiprināt cits citu un ilgākā laikā veicināt vairāku orgānu bojājumus.

Pakāpes sākas ar tādiem riska faktoriem kā liekais ķermeņa tauku daudzums vai prediabēts, pēc tam ietver vielmaiņas un nieru slimību riskus, bet noslēdzas ar sirds-asinsvadu slimību stadiju. Nevienam no šā pētījuma jaunajiem dalībniekiem nebija konstatēta pēdējā, klīniskas sirds-asinsvadu slimības stadija. Tomēr 40% tika klasificēti CKM pirmajā pakāpē, 36% – otrajā, bet 2,8% – trešajā pakāpē.

Šāds iedalījums nenozīmē, ka cilvēkam noteikti attīstīsies hroniska nieru slimība, koronārā sirds slimība, sirds mazspēja vai insults. Tas tomēr signalizē par lielāku kopējo risku un iespēju to mazināt, pirms veselības problēmas kļuvušas klīniski izteiktas.

Rezultātus nevar vispārināt uz visiem jauniešiem

Pētnieki uzsver būtisku pētījuma ierobežojumu: dalībnieku grupa neatspoguļo visus ASV jaunos pieaugušos. Pētījumā iesaistīti pilsētvides iedzīvotāji, turklāt daudzi nākuši no sociāli nelabvēlīgākas vides. Dalībniekiem īpaši zemi bija uztura un fizisko aktivitāšu rādītāji, kas var palielināt CKM risku.

Riska faktorus vērtēja ar salikto “Life’s Essential 8” rādītāju. Tajā iekļauta uztura kvalitāte, fiziskās aktivitātes, miegs, nikotīna iedarbība, ķermeņa masas indekss, cukura un lipīdu līmenis asinīs, kā arī asinsspiediens. Šo jomu uzlabošana ir saistīta ar zemāku sirds slimību risku un labāku nieru un vielmaiņas veselību.

Pētnieku ieskatā, daudziem jauniem pieaugušajiem rādītāji vēl var nebūt sasnieguši klīniski paaugstinātu līmeni, taču jau pastāv iespējas riskus koriģēt. Veselīgāks uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes, miega paradumu uzlabošana un citu individuāli nozīmīgu riska faktoru pārvaldība var palīdzēt mainīt sindroma attīstības gaitu. Par piemērotāko rīcību konkrētā situācijā ieteicams konsultēties ar veselības aprūpes speciālistu.