Plānota atkāpe no stingra kaloriju ierobežojuma ne vienmēr izjauc svara mazināšanas procesu. ASV pētnieku randomizētā kontrolētā pētījumā sievietes ar aptaukošanos, kurām diētas laikā bija paredzētas dienas ar lielāku kaloriju daudzumu, zaudēja praktiski tādu pašu tauku masas apjomu kā dalībnieces, kuras uzturu ierobežoja nepārtraukti.

Pētījumā 12 nedēļas piedalījās 30 sievietes vecumā no 18 līdz 65 gadiem. Visām dalībniecēm bija uzdevums samazināt dienas kaloriju uzņemšanu par ceturtdaļu un uzņemt aptuveni 1,2 gramus olbaltumvielu. Atšķīrās izvēlētā pieeja: viena grupa kalorijas ierobežoja ar intervālu gavēšanas principu, savukārt otrai grupai uztura plānā bija ieviestas paredzētas pauzes, kurās dažās dienās tika apēsts vairāk.

Intervālu gavēšanas grupā tauku masa samazinājās vidēji par 9,30 kilogramiem, bet grupā ar plānotajām diētas pauzēm – par 9,21 kilogramu. Šī atšķirība tika atzīta par statistiski nenozīmīgu.

Pētnieki secināja, ka rezultāti saskan ar pašreizējām klīniskajām rekomendācijām un plašāku līdzšinējo pierādījumu kopumu: tauku masas samazināšanos galvenokārt nosaka kopējais enerģijas deficīts, nevis tas, kādā laika ritmā kaloriju ierobežojums tiek īstenots.

Intervālu gavēšana nav vienīgā pieeja

Intervālu gavēšana pēdējos gados kļuvusi par populāru svara kontroles metodi, tomēr iepriekšējos pētījumos tās pārākums pār tradicionālāku kaloriju samazināšanu nav pārliecinoši apstiprināts. Februārī publicētā Rutgersa Universitātes pētnieku veikta vairāku randomizētu kontrolētu pētījumu analīze secināja, ka intervālu gavēšana svara mazināšanā nav ne labāka, ne sliktāka par regulāru diētu.

Vienlaikus ēšanas ierobežošana noteiktā diennakts logā dažiem cilvēkiem var palīdzēt vieglāk kontrolēt izsalkumu un var būt saistīta ar zemāku asinsspiedienu. Taču individuālā reakcija uz šādu režīmu var būt atšķirīga. Sievietēm hormonālo svārstību dēļ atbildes reakcija uz gavēšanu var būt mazāk izteikta, un straujas izmaiņas ēšanas paradumos var ietekmēt estrogēna un progesterona līmeni.

Īpaša piesardzība vecākā vecumā

Rezultātus nevajadzētu automātiski attiecināt uz visām vecuma grupām. Citā nesenā pētījumā, kurā piedalījās gandrīz 3000 Zviedrijas iedzīvotāju pēc 60 gadu vecuma, garāki intervāli starp ēdienreizēm bija saistīti ar straujāku hronisku slimību attīstību, īpaši pašās vecākajās grupās.

Tas pats par sevi nepierāda, ka gavēšana izraisa slimības vai ka ikvienam senioram jāizvairās no ilgākiem pārtraukumiem starp ēdienreizēm. Tomēr šie dati liek piesardzīgi vērtēt, vai ieteikumi, kas balstīti uz jaunāku un pusmūža cilvēku pētījumiem, ir droši piemērojami arī vecākā vecumā.

Pētījuma galvenā atziņa ir praktiska: cilvēkiem, kuriem nepārtraukts kaloriju ierobežojums šķiet grūti ievērojams, plānotas elastīgākas dienas var būt alternatīva, nezaudējot svara mazināšanas mērķi. Tomēr uztura režīmu, īpaši ilgstošas badošanās gadījumā vai hronisku slimību klātbūtnē, vēlams apspriest ar veselības aprūpes speciālistu.