Jaunais smadzeņu attēlveidošanas pētījums, ko vadīja Atkarību un garīgās veselības centra (CAMH) zinātnieki, publicēts žurnālā eBioMedicine. Pētnieki norāda, ka iegūtie rezultāti var palīdzēt izprast ilgstošā Covid-19 simptomu bioloģisko pamatu un nākotnē veicināt jaunu ārstēšanas pieeju izstrādi.

Tiek lēsts, ka ilgstošais Covid-19 skar aptuveni piecus procentus pasaules iedzīvotāju, tostarp apmēram divus miljonus cilvēku Kanādā. Šis stāvoklis var ietvert dažādus simptomus, kas saglabājas vismaz trīs mēnešus pēc sākotnējās inficēšanās ar Covid-19. Bieži sastopamas ar smadzeņu darbību saistītas sūdzības ir nogurums, “smadzeņu migla”, atmiņas traucējumi un nomākts garastāvoklis. Neraugoties uz slimības izplatību un ietekmi uz ikdienu, pašlaik nav uz pierādījumiem balstītas ārstēšanas, daļēji tāpēc, ka zinātnieki vēl pilnībā nesaprot, kas notiek smadzenēs.

Smadzeņu skenējumi atklāj izmaiņas dopamīna sistēmā

Pētījumā izmantota pozitronu emisijas tomogrāfija (PET) — attēlveidošanas metode, kas ļauj mērīt bioloģisko aktivitāti smadzenēs. Zinātnieki pārbaudīja labi izpētītu marķieri, kas saistīts ar dopamīna neironu veselību un integritāti, cilvēkiem ar ilgstošo Covid-19 un salīdzināja rezultātus ar veselu dalībnieku datiem.

Cilvēkiem ar ilgstošo Covid-19 marķiera līmenis bija būtiski zemāks visās galvenajās striatuma zonās. Striatums ir smadzeņu reģionu grupa, kas palīdz regulēt motivāciju, kustības un domāšanu. Zemāks marķiera līmenis liecina par mazāku dopamīna nervu galu blīvumu.

Atšķirīgi marķiera zuduma modeļi bija saistīti ar dažādiem simptomiem. Zemāks līmenis ventrālajā striatumā bija saistīts ar izteiktāku motivācijas zudumu. Samazinājums mugurējā putamenā bija saistīts ar palēninātām kustībām, savukārt zemāks līmenis astes kodola putamenā — ar atmiņas grūtībām.

“Mūsu atklājumi sniedz pārliecinošus pierādījumus, ka ilgstošais Covid-19 ietver dopamīnu izdalošo neironu zudumu,” norāda Džefrijs Meijers, Smadzeņu veselības attēlveidošanas centra vecākais zinātnieks, Kanādas pētniecības vadītājs un pētījuma vecākais autors. “Ir labi zināms, ka šāda veida bojājumi izraisa tādus simptomus kā motivācijas trūkums un kustību palēnināšanās, kā arī citos neiroloģiskos stāvokļos var veicināt atmiņas grūtības. Mūsu rezultāti liecina, ka līdzīgs process notiek arī ilgstošā Covid-19 gadījumā.”

Iepriekšējie pētījumi norādīja uz smadzeņu iekaisumu

Jaunie rezultāti papildina tās pašas pētnieku komandas iepriekšējo darbu, kurā konstatēts, ka cilvēkiem ar ilgstošo Covid-19 smadzenēs ir neparasti augsts iekaisuma līmenis. Iekaisums bija īpaši izteikts reģionos, kuros atrodas daudz dopamīnu izdalošo neironu.

“Mēs zinām, ka iekaisums var bojāt dopamīna neironus. Lai gan iepriekšējais pētījums parādīja augstu iekaisuma līmeni šajos reģionos, šis pētījums sniedz tiešus pierādījumus, ka tajos pašos reģionos ir samazināts dopamīna neironu marķieris un ka šis zudums korelē ar pacientu simptomiem,” skaidro Meijers.

Kopumā abi pētījumi liecina par iespējamu saikni starp ilgstošu smadzeņu iekaisumu un dopamīna sistēmas bojājumiem. Tas varētu mainīt veidu, kā pētnieki vērtē ilgstošā Covid-19 bioloģiju un ārstēšanu. Līdzšinējie pētījumi galvenokārt koncentrējušies uz smadzeņu iekaisumu un imūnās aktivitātes izmaiņām, bet klīnisko pētījumu, kas tieši vērsti uz dopamīnu izdalošajiem neironiem, ir bijis ļoti maz.

“Šie rezultāti liecina, ka ilgstošais Covid-19 vismaz daļēji ir smadzeņu dopamīna sistēmas traucējums,” piebilst Meijers. “Tas nozīmē, ka daudzsološs virziens varētu būt tādu medikamentu atkārtota izmantošana, kas pastiprina dopamīnu izdalošo neironu darbību, tostarp dopamīna prekursoru un dopamīna metabolismu kavējošu līdzekļu izmantošana.”

Cilvēkiem, kuri dzīvo ar ilgstošo Covid-19, atklājumi var sniegt arī bioloģisku skaidrojumu simptomiem, kurus no malas bieži ir grūti izmērīt.

“Piecus gadus esmu meklējusi atbildes uz jautājumu, kas ar mani notika pēc inficēšanās ar Covid-19 2021. gadā,” saka Sjūzena Deuvila, Meijera paciente ar personīgo slimības pieredzi un pētniecības konsultante. “Tā bija graujoša tās dzīves un tās personas zaudēšana, kas biju pirms tam. Meijera pētījums dod cerību. Tas arī apstiprina to, ko cilvēki ar ilgstošo Covid-19 vienmēr ir zinājuši — šis stāvoklis ir reāls, un tā sekas ir postošas.”

Plānots klīniskais pētījums par dopamīna darbību

Pamatojoties uz iegūtajiem rezultātiem, pētnieki tuvāko pāris mēnešu laikā plāno sākt klīnisko pētījumu, kurā tiks mērķēts uz dopamīna darbību cilvēkiem ar ilgstošo Covid-19. Pētījuma mērķis būs noskaidrot, vai dopamīna aktivitātes izmainīšana var uzlabot atmiņu, motivāciju un mazināt nogurumu.

Pētījums tiks īstenots sadarbībā ar Universitātes veselības tīklu (UHN), slimnīcu partnerības ietvaros, kuras mērķis ir mazināt plaisu starp garīgās un fiziskās veselības aprūpi. Pētījumu atbalstīja Kanādas Veselības pētniecības institūti (CIHR).