Vismaz 10 ASV pašvaldības un policijas iestādes kopš šīs vasaras ir sākušas ierobežot vai pārtraukt Flock Safety tehnoloģijas izmantošanu. Šī pretestība ir daļa no plašākas neapmierinātības ar straujo progresīvo mākslīgā intelekta tehnoloģiju ieviešanu, tostarp datu centru būvniecību, sejas atpazīšanu un citiem MI lietojumiem.

2017. gadā dibinātais uzņēmums Flock pārdod novērošanas programmatūru un ierīces — automātiskās numura zīmju nolasīšanas kameras, dronus, kā arī ar mikrofonu aprīkotas malu skaitļošanas ierīces, kas uztver šāvienus un citas skaņas. Uzņēmums norāda, ka šie rīki var palīdzēt risināt noziegumus, atrast pazudušus cilvēkus un nozagtas automašīnas. Visā ASV tiek izmantotas vairāk nekā 100 000 Flock kameru.

Pašvaldības pārtrauc līgumus

Pēdējo trīs mēnešu laikā lēmumus izbeigt līgumus ar Flock pieņēmušas Monro Ohaio štatā, Ņūburga Ņujorkas štatā, Ričmonda Virdžīnijas štatā, Hopkintona un Ņūbedforda Masačūsetsā, kā arī Lansinga Mičiganā. Savukārt Austrumbrīdvoteras un Graftonas policija Masačūsetsā paziņojusi par plāniem pārtraukt Flock kameru izmantošanu.

Šonedēļ Līgaisitijas iedzīvotāji Teksasā nobalsoja pret policijas turpmāku Flock numura zīmju lasītāju izmantošanu. Kameras paredzēts demontēt.

Bažas atšķiras — tās saistītas gan ar privātumu, gan ar to, kā un ar ko tiek kopīgoti dati, gan ar iepirkumu procedūrām. Ešvilā, Ziemeļkarolīnā, policija zaudēja piekļuvi Flock sistēmai pēc tam, kad pilsēta augustā nobalsoja par līguma izbeigšanu. Savukārt Kolorādo Elpaso apgabala šerifa birojs septembrī paziņoja, ka pārtrauks Flock kameru izmantošanu.

Atbildot uz jautājumu par šo lēmumu, šerifa birojs norādīja uz savu paziņojumu presei. Tajā šerifs Džozefs Roibals sacīja, ka atteikšanās no Flock ir pareizs lēmums apgabalam.

“Mums ir rīki, apmācība un pieredze, lai atrastu un aizturētu noziedzniekus, nepaļaujoties uz Flock kamerām,” paziņojumā sacīja Roibals.

Pieaug sabiedrības skepsis

ASV likumdošanas vecākā direktore privātuma jautājumos organizācijā The Future of Privacy Forum Tatjana Raisa sacīja, ka pretestība Flock tehnoloģijai nav pārsteidzoša un atspoguļo “pieaugošu sabiedrības skepsi pret tehnoloģijām”. Pēc viņas teiktā, Flock kļūst par īpaši redzamu kritikas mērķi tāpēc, ka cilvēki sensorus un kameras var ieraudzīt, pārvietojoties pa ceļiem.

“Kamera jūsu ielas galā ir taustāma tādā veidā, kā ikdienas personas datu kopīgošana un pārdošana tiešsaistē nav,” sacīja Raisa.

Viņa norādīja, ka datu centri līdzīgi kļuvuši par fizisku simbolu neapmierinātībai, ko rada jaunās tehnoloģijas. Štatu līmenī Floridas vara vasarā aizliedza numura zīmju lasītājus uz štata lielceļiem, bet Teksasa apturēja štata finansējumu Flock sistēmām. Arī šajos gadījumos bažas saistītas gan ar datu privātumu, gan tehnoloģijas iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu.

Šāda izmantošana ir radījusi reālas problēmas. Augustā kāds policists Brentvudā, Misūri štatā, tika apsūdzēts par Flock kameru izmantošanu, lai izsekotu savai bijušajai sievai viņu šķiršanās laikā. Septembrī policists no Teksasas austrumiem tika notiesāts ar cietumsodu par Flock izmantošanu, lai izsekotu bijušo draudzeni un viņas ģimeni.

Bažas par imigrācijas iestāžu piekļuvi

Vēl viens arvien biežāk apspriests jautājums ir imigrācijas iestāžu piekļuvei Flock tehnoloģijai. Šo problēmu īpaši spilgti ilustrē Itakas gadījums Ņujorkas štatā. Martā pilsēta pieņēma rezolūciju par līguma izbeigšanu ar Flock Group.

Rezolūcijā pilsēta norādīja uz “pierādītiem gadījumiem, kad federālie aģenti Flock Safety infrastruktūru izmantojuši informācijas iegūšanai pat bez līgumslēdzējas pašvaldības īpašas atļaujas”. Itaka arī atsaucās uz ziņojumiem, ka Flock “tīši vai savas nolaidības dēļ” esot ļāvis ASV Imigrācijas un muitas dienestam (ICE) un Alkohola, tabakas, šaujamieroču un sprāgstvielu apkarošanas birojam (ATF) izmantot vaicājumu rezultātus no štatu un vietējo iestāžu automātisko numura zīmju lasītāju datubāzes, lai izmeklētu un vajātu imigrantus visā ASV.

Flock šos pārmetumus noraidīja. Uzņēmums paziņoja, ka policijas iestādes visā valstī ik dienu izmanto tā tehnoloģiju smagu noziegumu risināšanai, aizdomās turamo atrašanai, pazudušu cilvēku meklēšanai un sabiedrības drošības uzlabošanai.

“Mēs respektējam katras kopienas lēmumu, taču tāda rīka izņemšana, kas aktīvi palīdz risināt vardarbīgus noziegumus un aizsargāt kopienas, samazina sabiedrības drošību. Katram Flock klientam pieder tā dati, un klients kontrolē, ar ko tie tiek kopīgoti un kā tos var izmantot. Flock nepārdod datus, un tam nav līguma ar ICE,” paziņoja uzņēmums.

Augustā Flock paziņoja, ka jauniem klientiem saīsinās noklusējuma datu glabāšanas termiņu no 30 dienām līdz septiņām dienām. Uzņēmums arī norādīja, ka iestādēm pirms meklēšanas datubāzē turpmāk būs nepieciešams lietas kods.

Aktīvisti pieprasa lielāku pašvaldību kontroli

Diskusija par Flock daudzējādā ziņā atgādina cīņu ap datu centriem. Daudzas pilsētas Flock sistēmas ieviesa tikai pirms dažiem gadiem, un iedzīvotāji, iespējams, pat nezināja, ka kameras tiek uzstādītas, sacīja Elektroniskās robežfondācijas digitālā privātuma jautājumu jurists Adams Švarcs. Šī bezpeļņas organizācija iepriekš ir izmeklējusi Flock darbību.

Pēc Švarca teiktā, policijas iestādes bieži izlemj izmantot Flock patstāvīgi, ar nelielu pilsētu padomju uzraudzību. Dienvidvindzorā, Konektikutas štatā, pēc vietējo mediju ziņām Flock kameras sāka darboties pagājušajā gadā bez publiska paziņojuma vai balsojuma. Oktobrī pilsēta nobalsoja par kameru demontāžu.

“Vietējie aktīvisti visā valstī pieprasa, lai pilsētu padomes izmantotu savas iepirkumu pilnvaras un atteiktos maksāt par automātiskajiem numura zīmju lasītājiem,” sacīja Švarcs. Viņš piebilda, ka aktīvisti cīnās jau gadiem un “daudzas pilsētu padomes ieklausās”.

Galvenais arguments par labu Flock un līdzīgām tehnoloģijām ir to spēja palīdzēt apkarot noziedzību un padarīt apkaimes drošākas. Daudzas pašvaldības no šādām sistēmām tomēr neatsakās — tās ievieš lietošanas ierobežojumus vai meklē alternatīvus pakalpojumu sniedzējus.

Piemēram, Klīvlenda Ohaio štatā vasarā nobalsoja par Flock līguma pagarināšanu, taču vienlaikus sāka ierobežot ar imigrāciju saistītus meklējumus. Pilsēta arī datubāzes piekļuvi atļāva tikai Klīvlendas policijai, liedzot to Ziemeļaustrumu Ohaio reģionālajam izlūkošanas centram — būtībā federālai izlūkošanas iestādei, kurai sākotnēji bija piešķirta piekļuve.

“Tie tiek izmantoti un ir nepieciešami izmeklēšanas nolūkos,” pilsēta paziņoja, atbildot uz jautājumiem. “Sabiedriskās drošības departaments pašlaik izvērtē atbildes uz priekšlikumu pieprasījumu, kas nosūtīts citiem piegādātājiem, kuri nodrošina tādu pašu tehnoloģiju kā Flock.”

Tomēr, līdzīgi kā diskusijā par datu centriem, kopienas vēlas lielāku iespēju lemt par ieguvumiem un riskiem. “Šie rīki var sniegt būtiskus ieguvumus sabiedrības drošībai, taču kopienas skaidri vēlas pārliecināties, ka šie ieguvumi netiek panākti uz pilsonisko brīvību rēķina,” sacīja Raisa.

Raisa prognozēja, ka novērošanas tehnoloģijas arī turpmāk būs politiski karsts temats, jo Demokrāti tagad kontrolē Kongresu.

Septembrī prezidents Donalds Tramps sacīja, ka viņam Flock tehnoloģija patīk “tiesībsargājošo iestāžu dēļ”. Tajā pašā mēnesī Reuters aptauja liecināja, ka vairāk amerikāņu šo tehnoloģiju nevis atbalsta, bet neatbalsta.

Tajā pašā mēnesī republikāņu kongresmenis Tomass Masijs no Kentuki iesniedza likumprojektu Flock-Off Act. Tas paredzētu aizliegt federālā finansējuma izmantošanu “Flock stila novērošanai” un ieviest citus aizsardzības pasākumus. Oktobrī senators Bernijs Sanderss no Vērmontas, kongresmene Aleksandrija Okasio-Kortesa no Ņujorkas un senators Džefs Merk­lijs no Oregonas iesniedza Ban Flock Act, kura mērķis ir apturēt “ar MI darbinātu novērošanas kameru izplatīšanos”.