NASA mēnešiem apvienoja vairāk nekā 1000 attēlu 1,8 miljardu pikseļu Marsa panorāmā

Marsu gadu gaitā ir fotografējuši daudzi kosmosa aparāti, tomēr dažas fotogrāfijas izceļas ar īpašu detalizācijas pakāpi. NASA izveidotā panorāma ir viens no izsmeļošākajiem jebkad iegūtajiem Sarkanās planētas skatiem, kas ļauj pētniekiem un kosmosa interesentiem aplūkot Marsa virsmu ļoti detalizēti.

Panorāmu 2019. gada misijas laikā uzņēma NASA roveris Curiosity. Tā nebija viena fotogrāfija — roveris četrās atsevišķās dienās kopumā sešarpus stundas fotografēja apkārtni, iegūstot vairāk nekā 1000 atsevišķu attēlu.

Lai visos kadros saglabātu pēc iespējas vienmērīgāku apgaismojumu, fotogrāfijas tika uzņemtas šaurā laika posmā — no pusdienlaika līdz plkst. 14 pēc Marsa vietējā laika. Pēc datu nosūtīšanas uz Zemi zinātnieki vairākus mēnešus rūpīgi savienoja attēlus vienotā 360 grādu panorāmā. Tās izšķirtspēja sasniedz aptuveni 1,8 miljardus pikseļu.

Panorāma atklāj Marsa ūdeņaino pagātni

Iegūtais attēls rāda Glenas Torridonas reģionu, kas atrodas Šārpa kalna zemākajās nogāzēs. Mūsdienās šī teritorija izskatās sausa un akmeņaina, taču pirms miljardiem gadu vide tur, pēc zinātnieku domām, bijusi ļoti atšķirīga. Reģionā varēja atrasties ezeri, strauti un citas ūdenstilpes, kas, iespējams, pastāvējušas ilgstoši.

Par šo mitro pagātni liecina māliem bagāta ieža slāņi, kas izkaisīti pa ainavu. Panorāmā redzami arī vairāki nozīmīgi objekti, tostarp Slangpos krāteris, kura diametrs ir aptuveni 4,8 kilometri jeb trīs jūdzes.

Attēls atklāj arī Centrālās butes stāvās klintis un nelīdzeno reljefu. Šīs detaļas pētniekiem sniedz informāciju par reģiona ģeoloģisko vēsturi, savukārt panorāmas kopskats palīdz labāk izprast, kā Marss miljardiem gadu laikā ir mainījies.

Curiosity jau iepriekš veidoja rekorddetalizētu panorāmu

Šī nav pirmā reize, kad Curiosity izveidojis īpaši augstas izšķirtspējas Marsa panorāmu. 2013. gadā roveris savienoja aptuveni 900 fotogrāfiju, lai attēlotu Roknestas smilšu laukumu pie Šārpa kalna pamatnes. Toreizējā panorāma ietvēra apmēram 1,3 miljardus pikseļu un tajā laikā bija viens no detalizētākajiem Marsa attēliem.

Curiosity panākumi parāda, kā robotizēti kosmosa pētnieki maina izpratni par Saules sistēmu. Katra jauna panorāma atklāj papildu detaļas par Marsa seno vidi un palīdz zinātniekiem izvērtēt, vai planēta savulaik varēja būt piemērota mikroorganismu dzīvībai.

Roverim turpinot pārvietoties pa Marsa virsmu, sagaidāmi vēl iespaidīgi attēli. Vai tie kādreiz atklās pierādījumus par pagātnes dzīvību, joprojām ir viens no lielākajiem jautājumiem planētu zinātnē, taču katra jaunā panorāma pētniekus pietuvina atbildei.