NASA roveris Perseverance uzstādījis jaunu rekordu par lielāko attālumu, ko kāds transportlīdzeklis nobraucis uz citas pasaules. Uz Marsa tas sasniedzis 28,10 jūdzes jeb 45,22 kilometrus, pārspējot iepriekšējo rekordu, kas piederēja roverim Opportunity.

Rekorda robeža tika šķērsota 11. oktobrī, misijas 2006. Marsa dienā. Perseverance pārspēja Opportunity sasniegumu — 28,06 jūdzes jeb 45,16 kilometrus — aptuveni piecu ar pusi gadu laikā, kamēr Opportunity līdzīgā attāluma veikšanai bija nepieciešami gandrīz 15 gadi.

Autonomā navigācija paātrina pārvietošanos

Būtisku daļu no Perseverance sasnieguma nodrošina autonomās navigācijas sistēma AutoNav. Tā ļauj roverim braukšanas laikā atpazīt šķēršļus un plānot maršrutu. NASA norāda, ka AutoNav ir vadījusi vairāk nekā 90% no visa Perseverance nobrauktā attāluma. Salīdzinājumam — Opportunity agrīnā autonomās navigācijas sistēma tika izmantota aptuveni 5% tā brauciena.

Vienas Marsa dienas laikā Perseverance spēj veikt līdz 1351 pēdai jeb 412 metriem. Katru reizi, analizējot apkārtējo reljefu, tā navigācijas programmatūra apstrādā aptuveni 600 000 mērījumu punktu. NASA pirmais Marsa roveris Sojourner savulaik izmantoja tikai 20 šādus punktus.

AutoNav ar roverī uzstādītajām kamerām uzņem apkārtējā reljefa attēlus, izveido iespējamo apdraudējumu trīsdimensiju karti un izvēlas drošu ceļu starp maršruta punktiem, ko uz Zemes noteikuši inženieri. Tādējādi Perseverance var pieņemt lēmumus par pārvietošanos, negaidot detalizētas komandas no misijas vadības centra. NASA šo procesu raksturo kā “domāšanu braukšanas laikā”.

Rekordu uzstādošais brauciens bija 299,6 pēdas jeb 91,31 metru garš, un tas ļāva roverim pārsniegt Opportunity iepriekšējo sasniegumu.

“Sākotnējā misija paredzēja ne vairāk kā 12,4 jūdžu nobraukšanu. Mēs šo attālumu esam ievērojami pārsnieguši, un, tā kā visas pārvietošanās sistēmas darbojas pilnvērtīgi, bet ilgstošās darbības testi devuši labvēlīgus rezultātus, sagaidām, ka Perseverance vēl daudzus gadus turpinās papildināt šo rekordu,” sacīja NASA Reaktīvās kustības laboratorijas projektu vadītājs Stīvens Lī, kurš pārrauga roveru Curiosity un Perseverance projektus.

Misija Jezero krātera malā turpināsies

NASA nesen apstiprināja Perseverance pirmo misijas pagarinājumu. Tas sākās oktobrī un paredz izpēti Jezero krātera malā aptuveni līdz 2028. gada beigām.

Pašlaik roveris pārvietojas pa apgabalu Lac de Charmes un dodas Idubi virzienā. Zinātnieki tur cer atrast liecības par senām hidrotermālajām sistēmām — procesiem, kuros sakarsēts ūdens mijiedarbojas ar apkārtējiem iežiem. Šādi veidojumi varētu sniegt norādes par vidi, kas kādreiz būtu varējusi atbalstīt mikrobu dzīvību.

Izpētot Jezero krāteri, tostarp tā kādreizējo ezera gultni, seno upes deltu un krātera malu, Perseverance savācis 29 iežu un augsnes paraugus. Daži reģiona ieži ir aptuveni četrus miljardus gadu veci. NASA uzskata, ka šajā reljefā varētu būt saglabājušās ģeoloģiskas liecības, kas uz Zemes lielā mērā zudušas erozijas un tektonisko plātņu kustības dēļ.

Iepriekš roveris klintī Cheyava Falls konstatēja iespējamu biosignatūru. Tomēr šis atradums joprojām ir tikai iespējama senas dzīvības pazīme, nevis pierādījums tam, ka uz Marsa dzīvība patiešām pastāvējusi.

Perseverance jau pārspējis arī Apollo 17 Mēness roverim un Padomju Savienības roverim Lunokhod 2 piederošos nobrauktā attāluma sasniegumus. NASA iepriekšējie Marsa roveri rekordus veidoja pakāpeniski: Sojourner nobrauca aptuveni 330 pēdas jeb 100 metrus, Spirit veica 4,8 jūdzes jeb 7,7 kilometrus, bet Curiosity ir nobraucis vairāk nekā 23,65 jūdzes jeb 38,07 kilometrus.

Pēc Lac de Charmes Perseverance, visticamāk, turpinās ceļu uz dienvidiem Rainbow Falls virzienā. Tas ir aptuveni 328 pēdas jeb 100 metrus plats senas garozas bloks, ko atsedzis trieciena notikums, kura rezultātā izveidojās Jezero krāteris.

Navigācijas sistēmu turpina pilnveidot

NASA arī uzlabo roveru navigācijas programmatūru, lai samazinātu nevajadzīgu stūrēšanu un ļautu aparātam braukšanas laikā noteikt savu atrašanās vietu, izmantojot no orbītas iegūtas kartes.

Aģentūra cer, ka turpmākie uzlabojumi ļaus roveriem katru dienu darboties ilgāk un izpētīt lielāku Marsa reljefa daļu.