STARBAISA, Teksasa — Melnā un sudrabainā Starship raķete parādījās no mākoņu klāja pašās lidojuma beigās. Tā līdz pēdējam brīdim lidoja horizontāli, bet tad iedarbināja trīs Raptor dzinējus un iegāzās vertikālā stāvoklī.

Lēni, uzmanīgi un ar nelielām svārstībām Starship augšējā pakāpe tuvojās gaidošajam starta tornim. Tam pretī bija izstieptas divas uztveršanas sviras. Manevra pieļaujamās novirzes bija ārkārtīgi mazas: abās raķetes pusēs atradās izvirzījumi, katrs tikai aptuveni vienas pēdas garumā, uz kuriem tai bija jābalstās.

Mazāk nekā minūti pēc parādīšanās redzamības laukā augšējo pakāpi tornis notvēra precīzi un droši. Ar to viss bija beidzies. Gandrīz ceturtdaļgadsimtu pēc dibināšanas SpaceX bija spērusi ļoti nozīmīgu soli, lai izveidotu un pilnveidotu masīvu, ātri atkārtoti izmantojamu raķeti.

Tas bija elpu aizraujošs sasniegums — izcils tehnisks panākums, kura īstenošanai inženieriem bija jāatrisina miljoniem sarežģītu problēmu. Sestdienas vakarā, pēc vairākiem izmēģinājuma mēģinājumiem virs Indijas okeāna, uzņēmums šo manevru paveica visas pasaules acu priekšā.

Starship palaišana notika nepilnu diennakti iepriekš. Apziņa, ka kuģis vairākas reizes bija aplidojis Zemi, vēl vairāk pastiprināja nereālo sajūtu, vērojot, kā tas ar paša dzinēju palīdzību atgriežas uz Zemes un tiek satverts ar torni. Tas šķita kā ieskats nākotnē.

SpaceX jau iepriekš pārsteigusi ar raķešu nosēdināšanu uz baržām un cilvēku nogādāšanu kosmosā ar Crew Dragon. Tomēr šis lidojums bija nākamais līmenis. Starship raķetes ir milzīgas, un, atgriežoties no orbītas, tās nes sev līdzi ļoti lielu enerģiju. Vēl pirms dažiem gadiem doma par raķetes notveršanu ar konstrukcijām, kas līdzinās milzīgām irbulīšveida “knaiblēm”, šķita fantastiska.

Atkārtoti izmantojamu kuģu iepriekšējā pieredze

Cilvēce jau iepriekš ir izveidojusi atkārtoti izmantojamus kosmosa kuģus, kas lidojuši orbītā. 20. gadsimta 70. gados NASA, iedvesmojoties no triumfālajiem lidojumiem uz Mēnesi, izstrādāja un uzbūvēja vairākus kosmosa kuģus Space Shuttle. Tiem bija cietās degvielas paātrinātāji, kurus izzvejoja no okeāna un izmantoja atkārtoti. Lielā oranžā ārējā degvielas tvertne pēc katra lidojuma netika atgūta, taču orbitālie kuģi devās kosmosā uz divām nedēļām vai ilgāk, bet pēc tam atgriezās un nosēdās uz skrejceļa.

Shuttle bija inženierijas brīnums, tomēr atgriešanās laikā tas darbojās kā planieris, nevis izmantoja dzinējus. Turklāt tā siltumaizsardzības vairogi bija ļoti trausli un pēc katra lidojuma prasīja rūpīgu atjaunošanu. Sākotnēji NASA cerēja vienā reizē kosmosā nosūtīt desmitiem cilvēku un nogādāt kravu par aptuveni 25 dolāriem par mārciņu.

Realitāte šīm optimistiskajām prognozēm neatbilda. Apkalpē bija ne vairāk kā septiņi astronauti, bet kravas nogādāšanas izmaksas bija tuvākas 25 000 dolāru par mārciņu. Katra orbitālā kuģa izgatavošana maksāja ārkārtīgi dārgi, un NASA uzbūvēja tikai piecus kuģus, kas devās kosmosā.

Ražošanas temps un atkārtotas palaišanas mērķis

Pašlaik SpaceX Starbase bāzē ir pieci Starship, kas atrodas izstrādes noslēguma posmā, bet rūpnīcā glabājas detaļas vēl ducim kuģu. Uzņēmums pašlaik Dienvidteksasas Starfactory spēj izgatavot vienu Starship augšējo pakāpi ik pēc trim nedēļām. Rūpnīca savukārt ir projektēta tā, lai nākotnē ražotu vienu kuģi ik pēc trim dienām.

Pirms pieciem gadiem, kad SpaceX dibinātājs Īlons Masks intervijā stāstīja par šādiem ražošanas mērķiem, tie izklausījās neprātīgi. Tagad viņš vairs neizklausās neprātīgs.

Space Shuttle bija gandrīz pilnībā atkārtoti izmantojama kosmosa palaišanas sistēma, taču tā nespēja nodrošināt lētas un biežas palaišanas. Vairāk nekā 30 gadu laikā šis aparāts veica 135 lidojumus. SpaceX cer, ka dažu gadu laikā Starship lidos 135 reižu gadā un vēlāk — tūkstošiem reižu.

Tāpēc sestdienas notikums bija tik nozīmīgs. SpaceX vēlas fundamentāli mainīt cilvēces attiecības ar kosmosu. Pirmais solis ir nogādāt atpakaļ visu raķeti. Uzņēmums tagad ir droši atgriezis abus Starship raķetes elementus uz starta torni. Lai šādas nosēšanās kļūtu regulāri veiksmīgas, būs vajadzīgs laiks, taču sestdienas drošā atgriešanās bija šīs koncepcijas praktisks pierādījums.

Nosēšanās notiks arvien biežāk, un līdz ar tām pieaugs arī palaišanas reižu skaits. Laika gaitā SpaceX pilnveidos siltumaizsardzības vairogu, kas, visticamāk, būs sarežģītākais ātras atkārtotas izmantošanas aspekts. Galu galā tas, ko šajā nedēļas nogalē vērojām ar izbrīnu, kļūs par ikdienišķu parādību. Kādu dienu mēs to visu uztversim kā pašsaprotamu.