Vai cilvēki kādreiz varētu audzēt pārtiku tieši uz Marsa, nevis tikai noslēgtās laboratorijās vai mākslīgās hidroponikas sistēmās? Šādas lauksaimniecības iespējas būtu būtiskas jebkurai ilgstošai cilvēku apmetnei uz planētas, tomēr galvenais šķērslis ir pats Marsa virsmas materiāls.
Marsa augsne būtiski atšķiras no Zemes augsnes. Tajā nav augiem izmantojamā slāpekļa, fosfora un kālija — trīs būtisku barības vielu, kas nepieciešamas augu izdzīvošanai. Turklāt regolīts, proti, irdenais materiāls, kas klāj planētas virsmu, satur reaktīvas ķimikālijas, kuras saskarē varētu būt toksiskas lielākajai daļai dzīvības formu.
Pēc Zemes standartiem šis materiāls vairāk līdzinās sasmalcinātiem iežiem, kas sajaukti ar indi, nevis īstai augsnei. Tāpēc augu audzēšana tajā pašlaik tiek uzskatīta par neiespējamu. Tomēr zinātnieki sāk pārskatīt šo ierobežojumu.
Sēnes kā otra sakņu sistēma
Pētnieki no ASV un Brazīlijas izvirzījuši negaidītu risinājumu — īpašas sēņu sugas. Tās nav sēnes, ko parasti redzam uz pārtikas produktiem vai dabas takās, bet organismi, kas varētu darboties kā augu sakņu turpinājums.
Šādi organismi spēj izplatīties augsnē, noārdīt dažādus materiālus un atbrīvot barības vielas, kuras augu saknes vienas pašas nespēj sasniegt. Tādējādi sēnes varētu izveidot sava veida otru, neredzamu sakņu sistēmu.
Šī pieeja uz Zemes nav jauna. Lauksaimnieki gadsimtiem ilgi izmantojuši augu un sēņu savstarpējās attiecības, vēl pirms mūsdienu zinātne pilnībā izprata to darbības principus. Šādas partnerības palīdz kultūraugiem izdzīvot nabadzīgā augsnē, uzlabojot barības vielu uzņemšanu un pārveidojot minerālus augiem izmantojamās formās.
Zinātnieki uzskata, ka līdzīga stratēģija varētu darboties arī uz Marsa. Teorētiski sēnes varētu lēnām pārveidot regolītu, atbrīvojot no iežiem tajos ieslēgtās barības vielas un mazinot toksisko savienojumu ietekmi. Tā rezultātā varētu rasties vide, kurā augi spētu izdzīvot.
Ceļā uz lauksaimniecību, kas balstās uz Marsa resursiem
Recenzētā pētījumā, kas publicēts žurnālā Frontiers in Astronomy and Space Sciences, aprakstīts, kā uz sēnēm balstīta sistēma varētu kļūt par nākotnes Marsa lauksaimniecības pamatu. Šī ideja iekļaujas plašākā pieejā, ko NASA raksturo kā dzīvošanu uz vietas pieejamo resursu izmantošanas — nākotnes misijas varētu izmantot Marsa resursus, nevis pastāvīgi saņemt krājumus no Zemes.
Ilgtermiņa mērķis nebūtu tikai izaudzēt dažus eksperimentālus augus. Mērķis būtu pilnībā atteikties no nepieciešamības pārvadāt pārtiku no Zemes. Pastāvīgai cilvēku apmetnei uz Marsa būtu jābūt pašpietiekamai, jo piegādes misijas būtu pārāk lēnas, dārgas un ierobežotas, lai nodrošinātu augošu iedzīvotāju skaitu.
Tas nozīmē, ka izdzīvošana varētu būt atkarīga no daudz mazāka mēroga sistēmām nekā raķetes vai sarežģītas mašīnas. Pirmie cilvēki, kuri Marsā pavadītu vairākus gadus, iespējams, nevarētu paļauties tikai uz no Zemes nosūtītajiem krājumiem. Tā vietā viņiem varētu būt vajadzīgas rūpīgi izstrādātas ekosistēmas, kurās sēnes, baktērijas un augi kopīgi palīdzētu iegūt pārtiku no svešās planētas materiāla.
Daži agrīnie eksperimenti jau liecina, ka šāds scenārijs nav pilnībā neiespējams. Vienā pārbaudē, kurā izmantots Marsa augsnes simulants, viens grams cianobaktēriju palīdzēja iegūt 27 gramus augu materiāla. Lai arī šis daudzums var šķist neliels, planētā, kas atrodas aptuveni 140 miljonus jūdžu jeb aptuveni 225 miljonus kilometru no tuvākā pārtikas veikala, tas ir nozīmīgs principa pierādījums.
Marsam varētu nebūt pilnībā tukšs no dzīvībai izmantojamām iespējām — iespējams, tam vienkārši būtu nepieciešama piemērota bioloģija, lai tās atklātu. Tāpēc jautājums vairs nav tikai par to, vai mēs spējam iztēloties lauksaimniecību uz Marsa. Būtiskāk ir noskaidrot, vai cilvēki būs gatavi uzticēties tam, kas šādā vidē varētu izaugt.
Zinātne
Zinātne
Zinātne