Lielāks REM un dziļā miega daudzums bija saistīts ar zemāku desmitiem slimību risku, bet mazāk nekā piecas stundas ilgs kopējais miegs — ar augstāku saslimšanas risku, liecina pētījums, kas 17. septembrī publicēts atvērtās piekļuves žurnālā PLOS Medicine. Pētījumu veica Šendži Suns no Ķīnas Capital Medical University un viņa kolēģi.
Miega kvalitāte Ķīnā kļūst arvien nozīmīgāka
Miega ilgums un kvalitāte ir viena no Ķīnas Nacionālās veselības komisijas prioritātēm, un šim jautājumam valstī tiek pievērsta plaša uzmanība. Jaunākajā 2026. gada Ķīnas miega veselības baltajā grāmatā norādīts, ka aptaujātais Ķīnas iedzīvotājs vidēji guļ 6,97 stundas naktī, bet 23% guļ mazāk nekā sešas stundas.
Tajā pašā ziņojumā teikts, ka tikai 26% respondentu ievēro regulāru miega režīmu, turklāt miega traucējumi laika gaitā kļuvuši biežāki. Tāpēc izpratne par saistību starp miega paradumiem un slimību risku ir īpaši nozīmīga Ķīnas iedzīvotājiem.
Līdz šim bijusi ierobežota izpratne par to, kā miega stadijas un citi ikdienas miega raksturlielumi ietekmē veselības iznākumus. Viens no iemesliem ir tas, ka pašu cilvēku sniegtā informācija par miegu bieži vāji sakrīt ar objektīviem mērījumiem, tādēļ reālos miega paradumus ir grūti precīzi novērtēt.
Analizēti gandrīz 96 000 cilvēku dati
Pētījumā pētnieki analizēja 95 559 Apvienotās Karalistes Biobankas dalībnieku datus. Viņi septiņas diennaktis pēc kārtas bija valkājuši uz rokas novietotus akselerometrus. Izmantojot dziļās mašīnmācīšanās algoritmu, pētnieki aprēķināja REM, dziļā un vieglā miega ilgumu, kopējo miega ilgumu, nomoda laiku pēc aizmigšanas, kā arī miega neregularitāti no vienas nakts līdz nākamajai.
Dalībniekus novēroja mediāni 8,9 gadus, un viņu veselības apraksti ļāva pārbaudīt saistību ar vairāk nekā 1000 slimību iznākumiem.
Lielāks REM miega daudzums — par 47,6 minūtēm vienā starpkvartīļu diapazonā — bija saistīts ar zemāku 83 slimību risku. To vidū bija sirds mazspēja, kurai riska attiecība bija 0,74, demence ar riska attiecību 0,54 un Parkinsona slimība ar riska attiecību 0,20. Savukārt lielāks dziļā miega daudzums bija saistīts ar zemāku septiņu veselības stāvokļu risku, tostarp 2. tipa cukura diabētu un smagu depresīvu traucējumu.
Lielāka miega neregularitāte un ilgāks nomoda laiks pēc aizmigšanas katrs atsevišķi bija saistīts ar paaugstinātu vairāku slimību risku, tostarp trauksmes un vielu lietošanas traucējumiem.
Viszemākais risks — sešu līdz astoņu stundu miega gadījumā
Kopējais miega ilgums ar daudzu slimību risku bija saistīts nelineāri. Viszemākais risks lielākajai daļai stāvokļu bija koncentrēts sešu līdz astoņu stundu miega intervālā. Cilvēkiem, kuri gulēja mazāk nekā piecas stundas, bija visaugstākā klīniskā neaizsargātība — viņiem bija paaugstināts 37 slimību risks.
Pētnieki uzsver, ka pētījumam bija novērojuma raksturs, tādēļ tas nevar pierādīt, ka konkrēti miega paradumi tieši izraisa paaugstinātu vai samazinātu slimību risku.
“Rezultāti sniedz papildu pierādījumus tam, ka sešu līdz astoņu stundu miegs var kalpot kā veselības aizsardzības faktors vidēja un vecāka gadagājuma pieaugušajiem, visticamāk, pateicoties labvēlīgākam miega stadiju sadalījumam,” norādīja pētījuma autori.
Autori piebilda, ka sešu līdz astoņu stundu miega ilguma saglabāšana var efektīvi samazināt vairāku slimību risku un sniegt jaunus priekšstatus veselības veicināšanai un profilaksei.
Fenoma mēroga asociāciju analīzē pēc Bonferoni korekcijas tika identificētas 156 būtiskas saistības starp miega paradumiem un jaunatklātām slimībām.
“Miega ilgumam bija būtiskas nelineāras saistības ar 86 slimību fenotipiem, un lielākajai daļai šo stāvokļu — 69 fenotipiem — viszemākā riska ilgums bija precīzi koncentrēts sešu līdz astoņu stundu intervālā,” norādīja autori.
Pētījumu atbalstīja Ķīnas Nacionālais izcilu jauno zinātnieku fonds, Ķīnas Nacionālā dabaszinātņu fonda galvenā programma, Pekinas izcilo jauno zinātnieku programma, Young Beijing Scholars Project un Ķīnas Medicīnas pētījumu institūti Pekinā. Finansētāji nepiedalījās pētījuma izstrādē, datu vākšanā un analīzē, lēmumā par publicēšanu vai manuskripta sagatavošanā.
Veselība
Zinātne
Zinātne