Latvijas Sabiedriskā medija programmās un pakalpojumos publicēto informāciju kā pilnībā vai lielākoties ticamu vērtēja 39% aptaujāto, kas ir par sešiem procentpunktiem vairāk nekā 2025. gadā. Par daļēji ticamu to uzskatīja 28% respondentu, bet kā pilnībā vai lielākoties neuzticamu šo informāciju vērtēja 20%. Gada laikā šie rādītāji samazinājušies attiecīgi par deviņiem un vienu procentpunktu.

Komerciālo mediju sniegto informāciju par ticamu atzina 32% aptaujāto jeb par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā pērn. Daļēji ticama tā šķita 37% respondentu, savukārt 19% to vērtēja kā neuzticamu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu abi pēdējie rādītāji samazinājušies attiecīgi par 12 un vienu procentpunktu.

Atšķirīga tendence vērojama sociālo mediju saturam. Informāciju platformās “Facebook”, “YouTube”, “X”, “Instagram” un “TikTok” par ticamu uzskatīja 10% respondentu — par četriem procentpunktiem mazāk nekā pērn. Daļēji ticamu to vērtēja 51% aptaujāto, kas ir par 13 procentpunktiem mazāk. Vienlaikus par astoņiem procentpunktiem, līdz 30%, pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri sociālo mediju informāciju uzskata par neuzticamu.

Pētījumā secināts, ka uzticēšanās Latvijas sabiedriskajam un komerciālajiem medijiem palielinājusies visās pētījuma mērķa grupās, kamēr attieksme pret sociālo mediju publikācijām kļuvusi kritiskāka.

Vislielākais kāpums jauniešu vidū

Straujākais uzticēšanās pieaugums Latvijas medijiem konstatēts jauniešu vecumā no 15 līdz 25 gadiem grupā. Sabiedriskā medija informācijai uzticas 33% aptaujāto jauniešu, kas ir par 11 procentpunktiem vairāk nekā pērn. Komerciālo mediju publikācijām uzticas 30% jauniešu — par 16 procentpunktiem vairāk nekā iepriekš. Kritisku attieksmi pret šo mediju informāciju pauda 14–15% aptaujāto.

Senioru grupā, ko veido iedzīvotāji no 65 gadu vecuma, sabiedriskā medija informācijai uzticas 37% respondentu, bet komerciālo mediju publikācijām — 28%. Gada laikā šie rādītāji pieauguši attiecīgi par vienu un trim procentpunktiem. Kritisku attieksmi pauda 16–17% senioru.

Mazākumtautību pārstāvji Latvijas medijiem kopumā uzticas retāk. Gan sabiedriskā, gan komerciālo mediju informāciju par uzticamu atzina 20% šo respondentu, bet par neuzticamu — 26%. Vienlaikus kopējā dinamika ir pozitīva, jo uzticēšanās Latvijas medijiem pieaug arī cittautiešu vidū. Sociālo mediju saturam mazākumtautību pārstāvji uzticas biežāk nekā aptaujātie latvieši.

Medijiem biežāk uzticas finansiāli nodrošinātāki un augstāk izglītoti respondenti. Savukārt sabiedriskā medija programmu lietotāju vidū tā sniegtajai informācijai uzticas 51% aptaujāto — par desmit procentpunktiem vairāk nekā pērn. Neuzticēšanos pauda 14%, kas ir par četriem procentpunktiem mazāk nekā iepriekš.

Uzticēšanās informācijai par Latvijas un Krievijas attiecībām

Aptaujas rezultāti liecina, ka pieaugusi uzticēšanās dažādiem informācijas avotiem, kas skaidro Latvijas un Krievijas attiecības. Tāpat kā iepriekš, starp vadošajiem avotiem ir oficiālās valsts institūcijas, politikas pētnieki un Latvijas mediji. Latvijas medijiem šajā jautājumā uzticētos 25% aptaujāto — par vienu procentpunktu vairāk nekā 2025. gadā.

Latvijas mediju skaidrojumam par Latvijas un Krievijas attiecībām biežāk, vairāk nekā 30% gadījumu, uzticētos jaunieši, latvieši, finansiāli nodrošinātāki respondenti, cilvēki ar augstāko izglītību, Rīgas iedzīvotāji un Latvijas Sabiedriskā medija lietotāji.

Vienlaikus pētījumā norādīts uz tradicionāli zemu uzticēšanās līmeni valsts pārvaldes institūcijām. Lielākā daļa iedzīvotāju neuzticas Ministru kabinetam un Saeimai, bet vairāk nekā 70% neuzticas politiskajām partijām. Pētījuma autori pieļauj, ka šāda attieksme var negatīvi ietekmēt arī iedzīvotāju vērtējumu par medijiem.

Pētījumu SIA “Latvijas fakti” veica no 2026. gada maija līdz jūlijam, aptaujājot 1525 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 15 gadiem. Papildus notika 71 daļēji strukturēta intervija ar dalībniekiem no deviņu gadu vecuma.