Pētījums, kas publicēts European Respiratory Journal, var palīdzēt labāk izprast, kāpēc dažiem cilvēkiem pēc Covid-19 infekcijas attīstās ilgstošas veselības problēmas. Pētnieki norāda, ka atklātās saistības nākotnē varētu palīdzēt izstrādāt jaunus veidus, kā šo stāvokli prognozēt, novērst vai ārstēt.

Ilgtermiņa Covid-19 jeb long COVID skar miljoniem cilvēku visā pasaulē, taču tā cēloņi joprojām nav pilnībā noskaidroti. Tā kā slimība var ietekmēt vairākus orgānus, pētnieki pievērsās mikrobiomam — mikroorganismu kopumam, kas dzīvo cilvēka organismā un palīdz uzturēt veselību.

Pētījumā iesaistīti pacienti no 38 Lielbritānijas slimnīcām

Pētījums bija daļa no Lielbritānijas ilgtermiņa Covid-19 izpētes projekta PHOSP-COVID. Tajā iekļāva 771 cilvēku, kuri Covid-19 dēļ bija ārstēti no 2020. gada februāra līdz 2021. gada martam vienā no 38 slimnīcām.

Pētnieki dalībniekus sadalīja četrās grupās atbilstoši simptomu smagumam piecus mēnešus pēc izrakstīšanas no slimnīcas. “Ļoti smagajā” grupā bija cilvēki ar nopietniem fiziskiem, garīgiem un kognitīviem traucējumiem. “Smagajā” grupā bija nopietni garīgi un fiziski traucējumi, bet nebija kognitīvu problēmu. “Vidēji smagajā” grupā galvenokārt konstatēja kognitīvas grūtības, savukārt “vieglajā” grupā bija maz simptomu un laba atveseļošanās.

Sešus mēnešus pēc izrakstīšanas pētnieki paņēma siekalu paraugus no mutes un krēpu paraugus no plaušām. Ar DNS sekvenēšanas palīdzību tika noteikts, kādi mikroorganismi paraugos atrodami. Pēc tam analizēja gan mikroorganismu daudzveidību, gan to daudzumu un salīdzināja iegūtos datus ar pacientu simptomiem.

Mikrobioma atšķirības saistītas ar vairākiem simptomiem

Cilvēkiem ar ļoti smagu ilgtermiņa Covid-19 formu bija skaidri atšķirīgs mutes un plaušu mikrobioms, salīdzinot ar cilvēkiem, kuriem nebija smagas slimības norises. Izmaiņas bija saistītas ar konkrētiem simptomiem, tostarp samazinātu plaušu funkciju. Tas nozīmē, ka plaušas nespēj uzņemt tik daudz gaisa kā parasti vai arī gaisam ir grūtāk ieplūst plaušās un izplūst no tām.

Saistība tika konstatēta arī ar neirokognitīviem simptomiem, piemēram, tā dēvēto smadzeņu miglu, kā arī atmiņas, uzmanības un koncentrēšanās grūtībām. Tāpat izmaiņas mikrobiomā bija saistītas ar gremošanas sistēmas simptomiem, tostarp sāpēm, sliktu dūšu, caureju un apetītes zudumu.

Viena no ar ilgtermiņa Covid-19 simptomiem saistītajām pārmaiņām bija pienskābi ražojošu baktēriju pārmērīga klātbūtne. Šī pazīme bija saistīta arī ar iekaisuma rādītājiem, kas konstatēti pacientu asins paraugos.

Pētījuma vadošā autore Daniela Alferesa de Lima Hedlija no Dandī Universitātes Lielbritānijā norādīja, ka iepriekšējos pētījumos jau konstatētas izmaiņas zarnu mikrobiomā cilvēkiem ar ilgtermiņa Covid-19. Tomēr, tā kā Covid-19 ir plaušu slimība, bija pamatoti pārbaudīt, vai izmaiņas notiek arī plaušu mikrobiomā.

“Mikrobioms ir svarīgs, lai uzturētu veselību visā organismā, tāpēc tas ir būtisks kandidāts faktoram, kas varētu veicināt ilgtermiņa Covid-19,” sacīja Hedlija.

Pētnieki vēl nezina izmaiņu cēloni

Pētījuma vadītājs, Dandī Universitātes elpceļu pētniecības vadītājs Džeimss Čalmerss sacīja, ka cilvēkiem ar vissmagākajiem simptomiem piecus līdz sešus mēnešus pēc Covid-19 infekcijas bija būtiskas pārmaiņas mutes un plaušu mikrobiomā. Viņš uzsvēra, ka elpceļu mikrobioma izmaiņas bija saistītas ne tikai ar plaušu problēmām, bet arī ar smadzeņu miglu un gremošanas sistēmas simptomiem, kas var liecināt par plašāku mikrobioma ietekmi uz veselību.

Vienlaikus pētnieki uzsver, ka rezultāti vēl nepierāda cēloņsakarību. Nav zināms, vai mikrobioma izmaiņas pastāvēja jau pirms Covid-19 infekcijas vai arī radās pēc tās. Tāpat nav skaidrs, kas ar mikrobiomu notiek turpmākajos gados un vai konstatētās izmaiņas ar laiku mazinās.

Čalmerss norādīja, ka steidzami jānoskaidro ilgtermiņa Covid-19 cēloņi, jo šis stāvoklis joprojām ir nozīmīga veselības aprūpes problēma. Ja mikrobioma loma tiks apstiprināta, to teorētiski varētu mainīt ar antibiotikām, probiotikām vai citiem līdzekļiem. Pētnieki cer, ka rezultāti veicinās turpmākus pētījumus un nākotnē arī ārstēšanas izmēģinājumus.

PHOSP-COVID turpina pētīt slimības sekas

PHOSP-COVID ir Lielbritānijas nozīmīgākais ilgtermiņa Covid-19 projekts. Tā pētnieki turpina analizēt slimības radīto slogu un ārstēšanas iespējas, tostarp iekaisuma lomu un to, kādas terapijas varētu palīdzēt iekaisumu mazināt vai novērst.

Eiropas Respiratorās biedrības infekcijas slimību asamblejas vadītāja Raquela Duarte no Porto Universitātes Portugālē, kura pētījumā nepiedalījās, uzsvēra, ka miljoniem cilvēku visā pasaulē joprojām dzīvo ar ilgtermiņa Covid-19 izraisītām sekām. Dažiem ilgstoši elpošanas, kognitīvie un citi simptomi ietekmē spēju strādāt, mācīties vai veikt ikdienas aktivitātes, radot sekas ne tikai pacientiem, bet arī viņu ģimenēm, veselības aprūpes sistēmām un sabiedrībai.

“Sešus gadus pēc pandēmijas sākuma mēs joprojām pilnībā nesaprotam, kāpēc dažiem cilvēkiem attīstās ilgtermiņa Covid-19 un kā vislabāk atbalstīt viņu atveseļošanos,” sacīja Duarte.

Viņa norādīja, ka lielais daudzcentru pētījums atklāj atšķirīgus mutes un elpceļu mikrobiotas modeļus cilvēkiem ar smagākajiem simptomiem pēc hospitalizācijas. Šie modeļi bija saistīti ne tikai ar elpošanas funkcijas traucējumiem, bet arī ar kognitīviem un kuņģa-zarnu trakta simptomiem.

Duarte vērtējumā rezultāti veido svarīgu pamatu turpmākiem ilgtermiņa un mehānismu pētījumiem. Ja atklātās saistības tiks apstiprinātas, tās varētu palīdzēt atrast jaunus veidus, kā prognozēt, novērst vai ārstēt smagākās ilgtermiņa Covid-19 formas.

Pētījums “Sputum and oral microbiota profiles are associated with long COVID severity and phenotype post-hospitalisation: a UK multicentre, prospective cohort study” publicēts European Respiratory Journal 2026. gadā. Tā DOI ir 10.1183/13993003.01162-2026.