Demokrātu vēsturiskā uzvara šīs nedēļas ASV vidustermiņa vēlēšanās var būtiski ietekmēt tehnoloģiju nozari. Desmitiem vietējo balsojumu vēlētāji noraidīja datu centru projektus, bet citviet viņi ievēlēja politiķus, kuri kampaņā solīja šādu objektu būvniecību ierobežot. Viens no piemēriem ir Teksasas jaunievēlētā gubernatore Džīna Hinohosa, kura šo jautājumu izvirzīja kā vienu no savām kampaņas prioritātēm.

Equity podkāsta jaunākajā epizodē Kirstena Koroseka, Šons O’Keins un Entonijs Ha apsprieda, ko vēlēšanu rezultāti var nozīmēt tehnoloģiju uzņēmumiem, datu centru būvētājiem un mākslīgā intelekta nozarei. O’Keins norādīja, ka Īlons Masks, kurš republikāņu atbalstam ziedoja aptuveni pusmiljardu dolāru vai, iespējams, pat vairāk, no šīs politiskās likmes šķietami nav ieguvis gandrīz neko. Turklāt visi viņa uzņēmumi tagad atrodas štatā, kas vēlēšanās kļuva par vienu no demokrātiskākajiem pēdējo gadu desmitu laikā.

Datu centri kļūst par vietēju un partiju robežas šķērsojošu jautājumu

O’Keins atzina, ka viens no lielākajiem datu centru būvētājiem vienlaikus bija arī lielākais Republikāņu partijas ziedotājs. Viņaprāt, tas ir būtisks fons diskusijai par vēlēšanu iznākumu. Daudzi balsojumi visā valstī bija saistīti ar priekšlikumiem, kas, kā sākotnēji tika raksturots, varētu paātrināt datu centru būvniecību. Tomēr precizēts, ka vairums šo pasākumu patiesībā paredzēja ierobežojumus vai moratorijus datu centriem, un gandrīz visi no tiem tika apstiprināti.

Pēc demokrātu nonākšanas pie varas tehnoloģiju nozarē pastāv bažas, ka datu centru projektiem priekšā ir virkne šķēršļu, īpaši tādos štatos kā Teksasa. Hinohosa pēc uzvaras pār Gregu Ebotu varētu izmantot gubernatores amatu, lai īstenotu kampaņā pausto solījumu pievērsties šai problēmai. O’Keins gan piebilda, ka tehnoloģiju nozare, iespējams, šim jautājumam pievērš pārāk lielu uzmanību, un jautāja, vai datu centru tēma patiešām bija tik nozīmīga vēlēšanu rezultātu noteicēja.

Ha sacīja, ka viņš neuzskata nozares uzmanību par nepamatotu, lai gan atzina, ka tā var šķist nesamērīga. Datu centru iniciatīvas nebija iekļautas vēlēšanu biļetenos visā valstī, un dažādās sacensībās politiskā dinamika varēja atšķirties. Tomēr visā valstī bija jūtams kopīgs noskaņojums — datu centri kļuvuši par jautājumu, kas daudzējādā ziņā šķērso partiju robežas, bet demokrāti šo enerģiju pratuši izmantot efektīvāk.

Pēc Ha teiktā, demokrātu panākumiem bija daudz iemeslu, tomēr pret mākslīgo intelektu un jo īpaši pret datu centriem vērsts noskaņojums bija nozīmīgs faktors. Viņš to raksturoja kā spēcīgu politisko spēku. Tāpēc nākamie divi gadi un, iespējams, arī ilgāks periods tehnoloģiju uzņēmumiem kopumā, kā arī hipermēroga mākoņpakalpojumu sniedzējiem un datu centru kompānijām, var būt sarežģītāki. Uzņēmumiem būs jāvērtē arī tas, vai šis jautājums saglabāsies aktuāls ne tikai ievēlētajiem politiķiem, bet arī 2028. gada un turpmākajās vēlēšanās.

Apstiprināšanas process izpelnās kritiku

Koroseka uzsvēra, ka datu centri, visticamāk, nebija vienīgais iemesls, kāpēc cilvēki devās balsot un izveidojās tā dēvētais “zilais vilnis”. Vienlaikus šī tēma esot kļuvusi par arvien izteiktāku vietējo kopienu jautājumu. Viņa to saistīja ar veidu, kā hipermēroga uzņēmumi un citi tehnoloģiju uzņēmumi cenšas saņemt atļaujas jaunu objektu būvniecībai.

Koroseka norādīja, ka projekti bieži tiek virzīti ļoti slepeni. Nereti no ievēlētām vai ieceltām amatpersonām tiek prasīts parakstīt konfidencialitātes līgumus, bet iedzīvotājiem netiek sniegta pilnīga informācija par iecerētā projekta apjomu. Īpaši asi šie jautājumi izpaužas ekoloģiski jutīgās teritorijās, tostarp ASV dienvidrietumos, kur jau pastāv nopietna ūdens resursu trūkuma problēma.

Pēc viņas teiktā, daudzi republikāņi, neatkarīgie vēlētāji un demokrāti šo pieeju uzskatīja par nepareizu. Tā dažus cilvēkus mobilizēja, taču Koroseka uzsvēra, ka tas nebija vienīgais vēlēšanu iznākuma iemesls.

OpenAI mēģina mainīt noteikumus un nosaukumu

Diskusijā tika izcelta arī OpenAI jaunā pieeja. Iepriekš mākslīgā intelekta uzņēmumi esot radījuši iespaidu, ka bez pašreizējās datu centru būvniecības prakses tie nespēj darboties. Taču tagad OpenAI paziņojis, ka var mainīt savus noteikumus, un publiskojis tā dēvēto “compute campus policy blueprint” jeb skaitļošanas pilsētiņu politikas plānu.

Viens no solījumiem ir turpmāk neprasīt konfidencialitātes līgumus. Uzņēmums arī sola publiskot savus plānus un rīkoties mazāk slepeni. Koroseka secināja, ka šis piemērs parāda — ja tirgū tiek ieviesta skaidrība par regulējumu vai vismaz tiek doti signāli, ka regulējums kļūs stingrāks, uzņēmumi pielāgojas. Ja šādu signālu nav, tie ne vienmēr dara to, ko sabiedrība no tiem sagaida.

Ha īpaši izcēla pašu nosaukumu “compute campus”, ko OpenAI izmanto savām izmaiņām. Viņaprāt, tas nav tikai politikas izklāsts, bet arī mēģinājums pārdēvēt datu centrus, jo šis apzīmējums sabiedrībā kļuvis ļoti negatīvi uztverts. Tātad datu centri vairs netiek saukti par datu centriem, bet gan par skaitļošanas pilsētiņām.

O’Keins šo pārdēvēšanu nodēvēja par smieklīgu un apšaubīja, vai tā kaut ko mainīs. Viņš sacīja, ka tas uzņēmumam drīzāk radīs papildu darbu, nevis atrisinās problēmu. Pēc viņa teiktā, OpenAI, lai arī apgalvo, ka vairs nekoncentrējas uz blakusprojektiem, turpina doties daudzos virzienos, un šis ir tikai jaunākais piemērs.

Koroseka ironiski ierosināja OpenAI izveidot “skaitļošanas pilsētiņu” talismanu — mīlīgu tēlu, ko varētu rādīt jauno objektu vietā, nevis sabiedrībai demonstrēt ar elektrību un enerģiju darbināmu, ūdeni patērējošu datu centru. Ha savukārt piebilda: ja šīs vietas patiešām ir tik patīkamas skaitļošanas pilsētiņas, uzņēmumiem vajadzētu tur uzbūvēt arī savus birojus vai strādāt tieši blakus, lai redzētu, kā šāda vide darbojas praksē.

Regulējuma spiedienam pievienojas Volstrīta

Podkāsta dalībnieki apsprieda arī iespēju, ka vēlēšanu rezultāti ir tikai viena daļa no divkārša spiediena uz hipermēroga uzņēmumiem un mākslīgā intelekta kompānijām. Vienlaikus esot būtiski mainījusies Volstrītas attieksme pret šo nozari. Investori vairs neesot tik sajūsmināti par ideju, ka uzņēmumiem jāiegulda milzīgas summas jaunu datu centru būvniecībā un skaitļošanas jaudas palielināšanā.

Tas rada arī finansiālu motivāciju nebūvēt tik daudz datu centru. Rezultātā uzņēmumiem, iespējams, būs grūtāk saņemt atļaujas, bet Volstrīta tos, visticamāk, vairs neatalgos tikai par jaunu datu centru celtniecību. Vienlaikus, lai sasniegtu iecerēto mērogu, šiem uzņēmumiem, pēc diskusijas dalībnieku vērtējuma, datu centri kaut kur joprojām būs jābūvē. Tieši šī pretruna — lielāks regulējuma spiediens un piesardzīgāki investori, bet joprojām nepieciešama infrastruktūras izaugsme — noteiks nozares nākamos soļus.