Ķīnas slepeno kosmoplānu Zemes orbītā nofotografējis komerciāls satelīts

Ķīnas kosmoplānam ir delta spārni, kravas nodalījuma durvis, tumšs siltumaizsardzības pārklājums un aizmugurē novietots servisa modulis ar enerģiju ražojošiem saules paneļiem. Tā konstrukcija lielā mērā kopē X-37B — bezpilota kosmoplānu, ko izmanto ASV Kosmosa spēki.

Attēlu uzņēmis komerciāls Zemes novērošanas satelīts, kas pieder uzņēmumam Vantor. 2024. gadā uzņēmums bija pazīstams kā Maxar. Vantor ir viens no vairākiem uzņēmumiem, kas ASV militārajām un izlūkošanas aģentūrām nodrošina izlūkošanas attēlus par dažādām vietām pasaulē, taču šie paši satelīti ar saviem teleskopiem var novērot arī objektus kosmosā.

Attēls ilgu laiku nebija publiski pieejams

Zemas izšķirtspējas attēli, kuros bija redzama Ķīnas kosmoplāna vispārējā forma, bija pieejami jau iepriekš. ASV Kosmosa spēku amatpersona Maxar novērojumu atklāja konferencē Dienvidkorejā 2024. gadā, tomēr pilnas izšķirtspējas attēlu Pentagons publiskoja tikai pirmdien. Tas parādījās neklasificētā ASV Aizsardzības izlūkošanas aģentūras (DIA) novērtējumā par draudiem ASV kosmosa interesēm.

DIA ziņojums būtiski nepapildina publiski zināmo par kosmoplāna uzdevumiem orbītā. Kopš 2020. gada Ķīna ir veikusi četras kosmoplāna misijas, kuru ilgums sasniedzis deviņus mēnešus. Ceturtā misija pēc starta februārī joprojām turpinās orbītā. Nav publiski zināms, vai Ķīnas rīcībā ir viens vai vairāki šādi kosmoplāni.

ASV Kosmosa spēki rotācijas režīmā izmanto divus X-37B aparātus. Garākā no līdz šim astoņām misijām ilga divarpus gadus no starta līdz nosēšanās brīdim. ASV amatpersonas ir publiskojušas X-37B fotogrāfijas, informāciju par aparāta konstrukciju un izmēriem, kā arī dažus eksperimentus, ko tas nogādājis orbītā. Tomēr lielākā daļa X-37B darbību kosmosā ir klasificēta.

Kosmoplāni var mainīt orbītu un palaist mazus satelītus

Līdzīgi kā X-37B, Ķīnas kosmoplāns startē parastas nesējraķetes kravas nosega iekšpusē un pēc nonākšanas orbītā darbojas kā satelīts. Tas lido kā miniatūra, bezpilota NASA kosmosa kuģa Space Shuttle versija, bet misijas beigās patstāvīgi atgriežas atmosfērā un nosēžas uz skrejceļa. Pēc tam sauszemes komandas aparātu atjauno nākamajam lidojumam.

DIA norāda, ka kosmoplānu “uzlabotā manevrētspēja” padara tos “piemērotākus noteiktām misijām nekā tradicionālos satelītus”. Līdz šim Ķīnas kosmoplāns lidojis tikai zemajā Zemes orbītā jeb LEO — dažu simtu jūdžu augstumā. Savukārt viens no ASV X-37B lidojumiem sasniedza vairāk nekā 24 000 jūdžu augstumu, bet pirms atgriešanās un nosēšanās izmantoja aerodinamisko bremzēšanu.

Šādi kosmoplāni var no kravas nodalījuma palaist arī mazus satelītus. Nesen Ķīna demonstrējusi spēju satvert orbītā esošu objektu, iespējams, izmantojot robotizētu manipulatoru. Pēc atklāto orbītu izsekošanas datu analīzes, ko veicis astrofiziķis Džonatans Makdauels, pašlaik kosmosā esošais Ķīnas aparāts jūnijā palaida pavadoņsatelītu un jūlijā to noķēra. Tā pati darbība atkārtota augustā un septembrī.

Pat aparāta nosaukums nav skaidrs

Ķīnas kosmoplāna oficiālais nosaukums joprojām ir neskaidrs. Rietumu publikācijās to bieži dēvē par Shenlong, atsaucoties uz 2000. gadu ziņojumiem par Ķīnas robotizēta kosmoplāna izstrādi. Ķīnas valsts mediji aparātu sauc par Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi jeb CSSHQ. Saskaņā ar Secure World Foundation faktu lapu šis nosaukums nozīmē “atkārtoti izmantojams eksperimentālais kosmosa kuģis”.

DIA neatklāja precīzus Maxar novērojuma apstākļus — kad, kur un no kāda attāluma attēls uzņemts. Zemes novērošanas satelīti tomēr var fotografēt citus kosmosa objektus brīdī, kad to orbītas krustojas. Šī jaunā joma tiek dēvēta par objektu attēlošanu ārpus Zemes jeb non-Earth imaging (NEI).

NEI ļauj komerciāliem operatoriem un valdību analītiķiem pārbaudīt satelītus. Tas ir īpaši noderīgi, lai iegūtu informāciju par klasificētu vai komerciāli aizsargātu satelītu konstrukciju, tādējādi paplašinot starptautiskās un korporatīvās spiegošanas iespējas arī kosmosā.

Maxar un citu komerciālo uzņēmumu NEI iespējas atšķiras no dažu militāro kosmosa aparātu nesenās rīcības. Piemēram, Krievijas Kosmos 2612 šā mēneša sākumā apzināti manevrēja, lai pietuvotos ASV reģistrētam radaru attēlveidošanas satelītam. Komerciāli NEI novērojumi rodas nejaušu satikšanos laikā, kas bieži notiek ar ļoti lielu ātrumu.

Izlūkošanas ziņojumā aplūkoti arī pretsatelītu ieroči

DIA novērtējumā atjaunināta informācija par Ķīnas centieniem izstrādāt pretsatelītu tehnoloģijas jeb tā dēvētos counterspace ieročus. Aģentūra norāda, ka Ķīnas militāristi, visticamāk, uzskata virzītas enerģijas ieročus par “ideālām pretsatelītu sistēmām”, jo ar tiem iespējams satelītu atspējot uz laiku vai neatgriezeniski. Viens no iespējamiem lāzeru izmantošanas veidiem kosmosā būtu pretinieka satelīta sensora apžilbināšana.

“Ķīnai ir vairāki uz zemes bāzēti lāzerieroči ar atšķirīgu jaudu, kas paredzēti satelītu darbības traucēšanai, vājināšanai vai bojāšanai LEO,” teikts DIA ziņojumā. “Līdz 2020. gadu beigām Ķīna varētu izvietot kosmosā bāzētas virzītas enerģijas sistēmas un jaudīgākas uz zemes bāzētas virzītas enerģijas sistēmas, kas spētu apdraudēt satelītus augstākās orbītās.”

DIA arī minējusi Ķīnas izmēģinājumus ar uz zemes bāzētām pretsatelītu raķetēm un pērn notikušo vēsturisko degvielas uzpildes demonstrāciju satelītiem ģeostacionārajā orbītā. Tā atrodas aptuveni 22 000 jūdžu jeb 36 000 kilometru virs ekvatora, un neviena cita valsts līdz šim nav veikusi šādu darbību virs LEO. Ķīna ir izmēģinājusi arī robotizētu roku, kas varētu izraut kosmosa aparātu no orbītas, un tagad pārvalda augošu TJS satelītu grupu, kuras aparāti regulāri pietuvojas ārvalstu kosmosa kuģiem.

Arī ASV Kosmosa spēkiem ģeostacionārajā orbītā ir satelītu inspektoru konstelācija. Dienests nesen pasūtījis vēl vairākus šādus aparātus, kurus varētu uzpildīt orbītā, tā pārvarot manevrēšanas ierobežojumus. Gaisa spēku sekretārs Trojs Meinks pagājušajā mēnesī paziņoja, ka Pentagons ir izvietojis ieročus kosmosā, tādējādi ASV kļūstot par pirmo valsti, kas atzinusi orbitālo ieroču esamību.

Pēc ASV izlūkdienestu amatpersonu teiktā, arī Krievija īsteno savu orbitālo kaujas programmu, kurā ietilpst iecere izvietot kosmosā kodolieroci. Konvencionālāka Krievijas sistēma ar nosaukumu Nivelir paredzēta šāviņu izšaušanai no viena satelīta, lai tie ietriektos citā. Krievijas militāristi Nivelir sistēmas uzbrukumu simulēja 2020. gadā.

Aprīlī Krievija palaida mazu satelītu grupu orbītā netālu no komerciālā radaru tālizpētes satelīta ICEYE, kas nodrošina Ukrainai izlūkošanas attēlus. Šā mēneša sākumā viens no Krievijas satelītiem pietuvojās ICEYE aparātam dažu desmitu metru attālumā, pirms atkāpās, pavēstīja ASV amatpersonas.