Robotu suņi vairs nav jaunums, taču vairāk nekā 3000 nevienādu akmens pakāpienu pārvarēšana kalna nogāzē ir daudz kas vairāk par iespaidīgu demonstrāciju. Šāds uzdevums ļauj pārbaudīt, cik labi mašīnas spēj saglabāt līdzsvaru, pieņemt lēmumus un pielāgoties apstākļiem, kuri atšķiras no laboratorijā vai uz līdzenas virsmas pieredzētā.

2. novembrī Taijaņā, Ķīnas Šaņdunas provincē, notika pirmās Pasaules robotu Taijaņa kalna kāpšanas sacensības. Tajās piedalījās gandrīz 90 robotu izstrādes komandas, izmēģinot gan robotu suņus, gan humanoīdus un citas pārvietošanās uzdevumiem radītas mašīnas. Roboti jau iepriekš sacentušies sprintos un maratonos, taču kalna iekarošana tiem bija jauns izaicinājums.

Humanoīdie roboti un robotu suņi kāpšanas laikā uz brīdi apstājās, pārrēķināja kustību un turpināja ceļu. Daži pārvietojās piesardzīgi un precīzi, citi — ar ātru, atsperīgu soli. Šie izmēģinājumi parādīja gan to, cik tālu robotika ir attīstījusies, gan to, cik daudz vēl jāuzlabo, lai mašīnas droši darbotos reālās situācijās.

43 minūtes līdz Taijaņa kalna virsotnei

Sacensību trase no Hundžeņas līdz Džun­tjaņmeņai bija 3,9 kilometrus jeb nedaudz vairāk nekā 2,4 jūdzes gara, un tās augstuma starpība sasniedza aptuveni 600 metrus. Vidējam pārgājiena dalībniekam šāds ceļš prasītu vienu vai divas stundas, bet labākie roboti to veica mazāk nekā 60 minūtēs. Tomēr, tāpat kā cilvēkiem, ne visām mašīnām izdevās kāpienu pabeigt.

Ātrākais bija Pekinas uzņēmuma Lingyi Technology robots, kas ir Hangdžou uzņēmuma Unitree Robotics meitasuzņēmums. Četrkājainā mašīna trasi veica 43 minūtēs un 41 sekundē, iegūstot labāko rezultātu oficiālajā sacensību kāpienā.

Izmēģinājuma braucienos tajā pašā maršrutā vēl labāku laiku uzrādīja Pekinas uzņēmuma UNIUBI AI robotu suns Cyvet — 35 minūtes un 47 sekundes. Uzņēmuma navigācijas inženieris Čens Lins valsts medijam CCTV sacīja, ka lielākais izaicinājums bijusi pielāgošanās Taijaņa kalna ceļa apstākļiem.

“Šie pakāpieni tika uzbūvēti pirms vairākiem gadsimtiem. Daži ir augsti, citi zemi, daži plati, citi šauri, turklāt ir arī bruģakmens posmi,” sacīja Lins.

Saskaņā ar ziņojumiem mazākais sacensību robots Cyvet nelīdzeno reljefu pārvarēja, izmantojot LiDAR sensorus un reāllaika trīsdimensiju kartēšanu. Šī pieeja zināmā mērā atgādina to, kā cilvēka smadzenes, pārvietojoties nepazīstamā vidē, nepārtraukti novērtē šķēršļus un izvēlas nākamo soli.

Četri pārbaudījumi robotu spējām

Sacensībās bija četri oficiāli notikumi: humanoīdu robotu skrējiens uz kalna virsotni, kravas nešana kalnā, ar eksoskeletu atbalstīta robota kāpiens un visurgājēja robota izlūkošanas uzdevums.

Tomēr atsevišķie rezultāti nebija pasākuma galvenais mērķis. Sacensības galvenokārt kalpoja kā pārbaude divkājainiem un četrkājainiem robotiem, kuri līdz šim lielākoties pārvietojušies uz samērā līdzenas virsmas. Nedroši un neparedzami pakāpieni ļauj vienlaikus pārbaudīt līdzsvaru, kustību plānošanu, lēmumu pieņemšanu reāllaikā un spēju pielāgoties.

Šīs īpašības būs būtiskas, ja robotus nākotnē izmantos glābšanas darbos vai mazāk bīstamās vietās — viesnīcās, daudzstāvu birojos, rūpnīcās un mājās. Īpaši sarežģīts uzdevums būs saglabāt līdzsvaru garākiem divkājainiem humanoīdiem, kā arī pieņemt lēmumus bez cilvēka operatora nepārtrauktas kontroles.

“Redzami tehnoloģiskā brieduma rādītāji”

Pekinas Inteliģentā laikmeta industrijas institūta prezidents Sjans Li­gans sacīja, ka robotu sporta pasākumi var pildīt līdzīgu funkciju kā agrīnās lidmašīnu un automobiļu demonstrācijas.

“Robotu sporta pasākumi var kalpot kā redzami tehnoloģiskā brieduma rādītāji, piesaistot sabiedrības uzmanību un vienlaikus arī investīcijas,” viņš sacīja.

No malas šādas sacensības var šķist kā laika un resursu izšķērdēšana, jo videoierakstos redzami arī krītoši vai salūstoši roboti. Taču līdzīgi kā agrīnie lidaparātu un automobiļu izmēģinājumi, kāpiens atklāj jomas, kurās inženieriem vēl jāpanāk progress, lai uzņēmumi spētu konkurēt augošajā robotikas tirgū. Sacensības ļauj šo procesu paātrināt ārpus laboratorijas.

Taijaņa kalns ir Šaņdunas provinces augstākā virsotne. Pārgājieniem pieejami vairāki maršruti, daži no tiem ir sarežģītāki, bet garākajā ir vairāk nekā 7000 pakāpienu. Neviens ceļš nav īpaši viegls, un pat vienkāršākais maršruts nozīmē vairākas stundas uz pakāpieniem.

Ķīnā kalnu tūrisma vietās pēdējos gados cilvēkiem arvien biežāk pieejami eskalatori un lifti, bet dažviet stāvajās nogāzēs ierīkotas arī konveijera lentes. Tās ļauj skaistās ainavas sasniegt arī cilvēkiem, kuri fiziski nespēj veikt garu kāpienu pa nevienādiem, gadsimtiem veciem akmens pakāpieniem, kur margas ne vienmēr ir pieejamas.

Citā Taijaņa kalna apkārtnes izklaidē apmeklētāji var izvēlēties braucienu pa Gulongas aizas 3,7 kilometrus jeb 2,3 jūdzes garu līkumotu trasi. Tā ļauj no virsotnes nokļūt lejā ar ātrumu līdz 30 km/h jeb 18 mph, atgādinot dzīvē īstenotu “Mario Kart” bez iespējas izjokot citus braucējus. Pagaidām robotu šajā uzdevumā vēl nav izdevies redzēt.

Robotikas attīstība Ķīnā turpinās strauji. Ķīnas Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrija ziņojusi, ka 2026. gada pirmajā pusē ražošanā bija vairāk nekā 400 dažādu humanoīdo robotu modeļu, bet izlaisto vienību skaits pārsniedza 40 000.