Gigantopithecus bija lielākais primāts, kāds jebkad dzīvojis. Tas sasniedza gandrīz 10 pēdu jeb aptuveni trīs metru augumu un svēra ap 500 mārciņu jeb 230 kilogramu.

Šis milzu pērtiķis pirms aptuveni diviem miljoniem līdz 200 000 gadu pārtika blīvajos Dienvidaustrumāzijas tropiskajos mežos. Iespējams, tajā pašā reģionā ieradās arī hominīni, tostarp Homo erectus. Ar terminu “hominīni” apzīmē grupu, kurā ietilpst mūsdienu cilvēki, viņu senči un radniecīgās sugas pēc evolūcijas atdalīšanās no lielajiem pērtiķiem.

Neraugoties uz iespaidīgo augumu, Gigantopithecus galvenokārt ēda augus un bija tuvi radinieki mūsdienu orangutaniem. Tāpēc rodas jautājums — kas būtu noticis, ja šie milzu pērtiķi satiktu cilvēku senčus?

Tiešu pierādījumu par tikšanos nav

Pētnieki pieļauj vairākus scenārijus, tostarp iespēju, ka Gigantopithecus un cilvēku senči nemaz nebija sastapušies. “To ir ļoti grūti pateikt ar jebkādu pārliecību, jo mums nav tiešu pierādījumu, kas dokumentētu mijiedarbību starp Gigantopithecus un cilvēku senčiem,” e-pastā Live Science sacīja Renaud Joannes-Boyau, Dienvidkrosa universitātes Austrālijā augstākā līmeņa pētniecības apmācības direktors un ar cilvēka evolūciju saistīts arheologs.

Tomēr, raugoties uz cilvēka evolūcijas plašāko ainu, viņš norādīja, ka Homo līnija konsekventi uzvedusies kā virsotnes plēsējs. Cilvēkiem un viņu senčiem bijusi izteikta tendence izpētīt, izmantot un dažkārt iznīcināt lielus dzīvniekus, kas dzīvoja tajā pašā vidē. Tāpēc, pēc Joannes-Boyau domām, iespējamās tikšanās varēja ietvert vienaldzību, ziņkāri un vardarbību — atkarībā no apstākļiem.

Cilvēki, visticamāk, būtu bijuši agresori

Friedemann Schrenk, Maincas Johannesa Gūtenberga universitātes Vācijā paleobioloģijas profesors, uzskata, ka Gigantopithecus, visticamāk, būtu centies izvairīties no cilvēkiem. “Cilvēki bija un ir agresīvākie primāti uz Zemes, izmantojot rīkus un ieročus, un, iespējams, iekļuva Gigantopithecus dzīvesvietās,” viņš e-pastā Live Science sacīja.

Homo erectus izmantoja rokas cirvjus un, iespējams, arī pie koka kātiem piestiprinātus šķēpus. Schrenk hipotētiskās attiecības salīdzina ar mūsdienu cilvēku un orangutanu mijiedarbību: cilvēku iekļūšana orangutanu dzīvesvietās ir veicinājusi šo pērtiķu populāciju samazināšanos. “Galu galā Gigantopithecus bija milzīgs orangutans,” viņš sacīja, piebilstot, ka tiešas sadursmes gadījumā agrīnie cilvēki būtu agresori.

Vienlaikus iespējams, ka Gigantopithecus un hominīni Dienvidaustrumāzijā dzīvoja atšķirīgās vidēs, līdz ar to viņu tikšanās iespēju skaits būtu bijis neliels. Tā uzskata Hervē Bočerenss, Tībingenes universitātes Vācijā bioģeoloģijas profesors.

Atšķirīgas dzīvesvietas un augu diēta

Gigantopithecus pārakmeņojušies žokļa kauli liecina, ka milzu pērtiķa uzturs bija balstīts uz augiem. “Oglekļa stabilo izotopu attiecības, kas izmērītas uz dažu abu taksonu zobiem, liecina par atšķirīgu dzīves vidi — slēgtiem mežiem Gigantopithecus gadījumā un atklātu savannu Homo erectus gadījumā,” e-pastā Live Science sacīja Bočerenss.

Tomēr datu ir maz, tādēļ nevar izslēgt, ka daži hominīni atradās arī vairāk mežainās teritorijās. Zobu nodiluma jeb slīpēšanas raksti liecina, ka Gigantopithecus uzturs būtībā bija augu valsts uzturs un, iespējams, ietvēra bambusu.

2024. gada pētījumā zinātnieki analizēja Gigantopithecus izmiršanu un neatrada pierādījumus, ka hominīni būtu veicinājuši šīs sugas izzušanu. Pētnieki secināja, ka galvenais iemesls bija vides pārmaiņas, kuru dēļ samazinājās mežu teritorijas, kurās Gigantopithecus dzīvoja un meklēja barību. Ķīnas Zinātņu akadēmijas pētnieks un pētījuma pirmais autors Yingqi Zhang e-pastā Live Science norādīja, ka hominīni un Gigantopithecus, iespējams, nemaz nebija sastapušies.

Nav skaidrs, ko hominīni būtu domājuši, pirmoreiz ieraugot šādus gigantiskus dzīvniekus. Kopenhāgenas universitātes biomolekulārās paleoantropoloģijas profesors Frido Welkers uzsvēra, ka nav zināms, kā hominīni un Gigantopithecus būtu mijiedarbojušies, ja vispār būtu nonākuši saskarē. Viņaprāt, abas puses, visticamāk, būtu izvairījušās viena no otras, taču nejaušas tikšanās gadījumā tās, iespējams, būtu bijušas pārsteigtas un bijībā sastingušas.