NASA Apollo misiju lidojumu direktors Džerijs Grifins vadīja vairākas nolaišanās uz Mēness un palīdzēja droši nogādāt Apollo 13 apkalpi atpakaļ uz Zemi. Vēlāk viņš vadīja Džonsona kosmosa centru Hjūstonā. Šī pieredze Grifinam iemācīja, cik svarīgs kosmosa lidojumos ir komandas darbs — dinamiskos brīžos, kas var noteikt veiksmīgu startu vai nolaišanos, ir pilnībā jāuzticas kolēģiem, kuri atrodas notikumu epicentrā.

“Kad Apollo 12 raķeti skāra zibens, mums bija jāreaģē ļoti ātri,” Grifins sacīja intervijā. “Ar tādiem cilvēkiem kā Džons Ārons un Džerijs Kārs uzticēšanās un saziņa nostrādāja. Tas izšķīra iznākumu.”

Apollo 12 pieredze un mainīgā NASA darbaspēka struktūra

Tas notika 1969. gadā. Grifina “Zelta komanda” misijas vadības centrā vadīja Apollo 12 startu, kad augšup lidojošā Saturn V raķete izraisīja zibens izlādi elektriski uzlādētu mākoņu apvidū. Zibens traucēja Apollo kosmosa kuģa elektrosistēmām, un lidojuma vadītājiem kopā ar astronautu Alanu Bīnu nācās tās steidzami atjaunot. Raķete un kosmosa kuģis izturēja incidentu un turpināja misiju, kas noslēdzās ar otro nolaišanos uz Mēness.

Apollo programmas laikā NASA izmantoja līgumdarbiniekus, lai papildinātu savu darbaspēku, taču misijas vadības centra amatus ieņēma aģentūras darbinieki. Tas bija būtiski, jo par misiju iznākumu — gan panākumiem, gan neveiksmēm — galīgo atbildību uzņēmās NASA.

Pēc Grifina aiziešanas no NASA šī sistēma sāka mainīties. “Kosmosa kuģa programmas vidū es biju pārsteigts, atklājot, ka daudzi misijas vadības centra amati bija nodoti līgumdarbiniekiem,” viņš teica.

Grifins necenšas noniecināt līgumdarbiniekus. Viņiem ir būtiska loma aģentūras kompetences paplašināšanā, tostarp darbā ar apakšsistēmām, kas izstrādātas NASA vajadzībām. Tomēr laika gaitā, bieži vien kā veids, kā palielināt cilvēku skaitu aģentūrā, nepalielinot NASA civildienesta darbinieku skaitu, kritiski amati tika uzticēti ārējiem uzņēmumiem.

7500 amatu atgriešana NASA sastāvā

Šogad NASA administrators Džareds Aizekmans centies šo tendenci mainīt. Viņa “darbaspēka iniciatīvas” ietvaros aģentūra 7500 līgumamatu pārveido par civildienesta amatiem, lai atjaunotu tā dēvētās pamatkompetences.

Tās ir būtiskas pārmaiņas NASA darbības modelī, un tās nav iztikušas bez strīdiem. Tomēr Grifins šo soli atbalsta, uzskatot, ka ilgtermiņā tas aģentūrai nāks par labu. “Es atzinīgi vērtēju Džareda ideju atgriezties pie šādas iekšējas kapacitātes un atbildības,” viņš sacīja.

Ne visi atbalsta Aizekmana iniciatīvu. Kritiķi uzskata, ka tā ieviesta pārāk strauji un NASA radījusi būtiskus traucējumus. Tā kā lēmums lielā mērā jau ir pieņemts, gandrīz neviens no oponentiem nav vēlējies savus iebildumus paust publiski. Lai izprastu bažas, kas saistītas ar pārmaiņām, tika uzklausīti seši cilvēki, tostarp tagadējie bijušie līgumdarbinieki, nozares vadītāji un NASA augstākās amatpersonas.

Visvairāk pāreja skar Amentum, Jacobs Engineering Group un KBR. Katrs no šiem uzņēmumiem NASA nodrošināja vairākus tūkstošus darbinieku inženierijas un citu pakalpojumu sniegšanai aģentūras centros visā valstī. Uzņēmumi uzskata, ka atteikšanās no darbaspēka modeļa, kas NASA ļāvis sekmīgi strādāt desmitgadēm, rada nenoteiktību laikā, kad aģentūra gatavojas savas vēstures vērienīgākajai misijai — atgriezties uz Mēness un tur izveidot bāzi.

Aizekmans norādījis, ka NASA no pārmaiņām iegūs ne tikai tehniskā darbaspēka atjaunošanas dēļ, bet arī finansiāli. Iekšējos dienesta memorandos viņš rakstījis, ka sākotnējie iniciatīvas izmēģinājumi ļāvuši identificēt vairāk nekā 100 miljonu ASV dolāru ietaupījumu. Laika gaitā šī summa varētu pārsniegt vienu miljardu dolāru.

“Protams, šie centieni rada izmaksu ietaupījumus,” maijā rakstīja Aizekmans. “Pastāv arī operacionāli ieguvumi, jo līgumdarbinieku struktūrās bieži ir vairāki vadības līmeņi, trešo pušu rīki, līgumiskas barjeras un citas neefektivitātes, kas var kavēt progresu.”

Līgumuzņēmumi šo vērtējumu apstrīd. Viņi norāda, ka uzņēmumu pieskaitāmās izmaksas veido tikai aptuveni 2–3 procentus no darbinieka atalgojuma.

Darbinieku skaits pieaug, lai gan federālajā pārvaldē to samazina

Pirms iniciatīvas NASA bija aptuveni 40 000 līgumdarbinieku un aptuveni 14 000 civildienesta darbinieku. Pēdējais skaits bija par aptuveni 4000 mazāks nekā 2025. gada sākumā, kad tūkstošiem darbinieku aizgāja, izmantojot atliktās pensionēšanās un citas programmas, ko federālā darbaspēka samazināšanai īstenoja DOGE.

Tomēr pašreizējās izmaiņas nav vienkārši mēģinājums atgriezt darbā cilvēkus, kurus DOGE bija nesistemātiski atlaidis. Aizekmana plāns vērsts uz NASA tehnisko spēju palielināšanu, un šobrīd aģentūrā ir ievērojami vairāk civildienesta darbinieku nekā pirms Donalda Trampa otrās administrācijas sākuma — aptuveni 21 000.

“Es domāju, ka mēs nosusinām purvu, nevis palielinām civildienesta darbinieku skaitu,” sacīja kāds nozares avots.

Tomēr šis gadījums apliecina Aizekmana politisko prasmi: viņš spējis palielināt federālo darbaspēku laikā, kad Baltais nams aicina to samazināt. Kamēr dažas citas federālās aģentūras piedzīvojušas samazināšanu vai pat būtisku vājināšanu, Aizekmans, šķiet, vēlas veidot NASA tā, lai tā spētu sekmīgi īstenot savus uzdevumus.

Pāreja rada gan iespējas, gan praktiskus sarežģījumus

Lai īstenotu darbaspēka pārveidi, NASA desmit lauka centru direktoriem tika uzdots izraudzīties līgumdarbiniekus, īpaši tos, kuru darbs saistīts ar startiem, operācijām un kritiski svarīgām inženierijas kompetencēm, un piedāvāt viņiem darbu aģentūrā.

Daļai darbinieku process bijis traucējošs. Lielākā daļa, bet ne visi, varējuši palikt savā līdzšinējā atrašanās vietā. Daudzi labprātāk strādā kā civildienesta darbinieki, taču atšķiras atalgojums un pabalsti. Turklāt līgumdarbiniekiem būtībā tika paziņots, ka viņiem jāatsakās no esošā darba, lai ieņemtu amatu NASA — viņi nevar turpināt strādāt savā iepriekšējā līgumuzņēmumā.

Daži bijušie līgumdarbinieki, kas kļuvuši par NASA civildienesta darbiniekiem, sacīja, ka tas radījis darbinieku mainību un nenoteiktību. Ne visi no viņiem vēlas kļūt par valdības darbiniekiem Trampa administrācijas laikā.

Nozares organizācijas, kas iebilst pret pāreju, uzsver arī elastības zuduma risku. Līdzšinējā līgumu sistēma ļāva NASA, mainot prioritātes, vienkārši nepagarināt līgumu ar konkrēto uzņēmumu. Civildienesta darbiniekiem pēc pieņemšanas darbā ir ievērojami lielāka aizsardzība.

“Pēdējo 50 gadu laikā NASA ir izveidojusi neticamu ekosistēmu, kas specializējusies NASA un citu federālo aģentūru apkalpošanā,” sacīja kāds nozares avots. “Šī sistēma uzņēmumiem ļauj būt elastīgiem un ieviest jauninājumus. Tagad tas pazudīs.”

Šī līgumuzņēmumu ekosistēma palīdz NASA arī darbā ar Kongresu, tostarp ar lobēšanu. Daži nozares pārstāvji uzskata, ka, šim atbalstam mazinoties, NASA varētu būt grūtāk nodrošināt Kongresa finansējumu un dažas programmas kļūtu neaizsargātākas.

Aizekmans un viņa vadības komanda šīs bažas noraida. Viņi uzsver, ka koncentrējas uz misiju un uzskata pašreizējo kārtību par NASA nepiemērotu.

Kā piemēru viņa komandas loceklis, kurš strādāja pie Artemis II starta, minēja neskaidrību Kenedija kosmosa centra palaišanas vadības telpā. Kad uz starta platformas radās problēma ar raķetes zemes sistēmām, NASA kontrolieriem, kuri to risināja, nebija tiešas piekļuves shēmām. Tās aizsargāja intelektuālā īpašuma noteikumi un citi līgumdarbinieku sistēmas ierobežojumi.

Tāpēc informācija lidojumu vadītājiem bija jānodod, kopīgojot ekrānu Microsoft Teams zvanā, nevis ļaujot NASA tieši atvērt shēmas palaišanas centrā.

“Tu sēdētu ar kādu rīku, kas pārraida cita cilvēka ekrānu, mēģinot ieraudzīt shēmu,” sacīja inženieris. “Cik absurdi tas ir?”

Darbaspēka pārveides mērķis ir nodrošināt, lai NASA kritiski svarīgajās iekārtās pamatfunkcijas pildītu civildienesta darbinieki, tādējādi novēršot šādus šķēršļus.

Drošības komisija riskus nav atzinusi par kritiskiem

Šogad iniciatīvas kritiķi izteikuši dažādus brīdinājumus, tostarp apgalvojuši, ka pārejas radītie traucējumi varētu mazināt NASA iespējas atgriezties uz Mēness, aizkavēt Artemis III vai palielināt drošības riskus.

Tomēr augusta beigās notikušajā sanāksmē NASA neatkarīgā Aviācijas un kosmosa drošības konsultatīvā padome, kuras uzdevums ir apzināt drošības riskus aģentūrā, šo darbu novērtēja atzinīgi.

Padomes priekšsēdētāja ģenerālleitnante Sjūzena Dž. Helmsa sacīja, ka darbaspēka iniciatīva tās ieviešanas laikā sasniegusi “būtisku progresu”. Viņa atzina, ka procesa “ātrums un mērogs” radījis zināmus sarežģījumus un ka organizatoriskas pārmaiņas var būt satricinošas. Tomēr padome nav identificējusi kritiskas bažas.

Turklāt padome, kas bieži kritizē NASA, Aizekmana darbaspēka pārveides centieniem pauda neparasti siltu atbalstu. “No padomes viedokļa administratora direktīva ir saskaņota un nepieciešama vīzija NASA darbaspēka nākotnei,” sacīja Helmsa.