18. novembrī Voyager 1 būs sasniegusi attālumu, kurā signālam no Zemes līdz zondei nepieciešama viena gaismas diena jeb 24 stundas. Tas nozīmē, ka zonde atradīsies aptuveni 16 094 799 096 jūdžu jeb 25 902 068 356 kilometru attālumā no mūsu planētas.
Gaismas dienas attālums ir nozīmīgs atskaites punkts, jo gaisma ir aptuveni lielākais iespējamais informācijas pārvietošanās ātrums Visumā, ja neņem vērā hipotētiskus risinājumus, piemēram, tārpejas vai dažus kvantu fizikas scenārijus. NASA šo notikumu plāno atzīmēt, aicinot interesentus raidīt Morzes ābeces signālus debesu virzienā.
Kāpēc Voyager 2 atpaliek gandrīz desmit gadus?
Abas Voyager zondes kosmosā devās 1977. gadā ar aptuveni divu nedēļu starpību, turklāt pirmā startēja Voyager 2. To sākotnējais uzdevums bija izpētīt Jupiteru un Saturnu. Ja misijām turpinātu piešķirt finansējumu — un tā arī notika — Voyager 2 bija paredzēts nosūtīt tālāk pie Urāna un Neptūna, izmantojot retu planētu izvietojumu.
Voyager 1 misija tika veidota citādi. Pēc Saturna zonde pagriezās, lai izpētītu tā gredzenus un Titānu — pavadoni, kurā ir prebiotiskajai jeb pirmsdzīvības ķīmijai nozīmīgi apstākļi. Pēc tam tā devās ārpus Saules sistēmas plaknes.
NASA starta laikā varēja izvēlēties vairākas trajektorijas un Voyager 1 nosūtīja pa ātrāku ceļu. Tādēļ zonde, lai gan startēja vēlāk, ceļā uz Jupiteru apsteidza Voyager 2. Voyager 1 Jupiteru sasniedza 1979. gada 5. martā, savukārt Voyager 2 pie planētas ieradās četrus mēnešus vēlāk — 9. jūlijā.
Planētu gravitācijas paātrinājums
Pēc tam abas zondes izmantoja tā dēvēto gravitācijas palīgtehniku jeb gravitācijas paātrinājumu. Tā ir sava veida katapulta ap planētu: kosmosa aparāts paņem nelielu daļu planētas kustības impulsa un iegūst ātrumu lidojumam tālāk uz Saturnu. Šī metode ļauj taupīt degvielu, un to izmanto arī citās misijās, tostarp nesenajā Marsa misijā ESCAPADE, kuras divi aparāti lidojumā uz Sarkano planētu aplidoja Zemi.
Planēta šādā mijiedarbībā gandrīz nezaudē ātrumu, jo tās masa ir nesalīdzināmi lielāka par kosmosa aparāta masu. Planetary Society norādīja, ka 1979. gada Voyager zondžu aplidojumu laikā Jupitera ātrums samazinājās aptuveni par 10-24 kilometriem sekundē — tik niecīgu izmaiņu nav iespējams izmērīt. Toties katra Voyager zonde ieguva aptuveni 10 km/s jeb 6.2 miles/s, kas bija būtisks pieaugums.
Šis ātrums zondēm ļāva doties pa ātru trajektoriju uz Saturnu, bet Voyager 2 gadījumā — arī uz Urānu un Neptūnu, kā arī galu galā pamest Saules sistēmu.
Voyager 2 zaudēja ātrumu pie Neptūna
Kopumā abām zondēm katrs planētu aplidojums palielināja ātrumu, izņemot Voyager 2 sastapšanos ar Neptūnu. Toreiz zonde mainīja kursu, lai aplidotu Neptūna pavadoni Tritonu. Manevra laikā tā vispirms devās pāri Neptūna ziemeļpolam, pēc tam pagriezās un sāka virzīties lejup — ārpus Saules sistēmas plaknes —, zaudējot daļu ātruma.
Patiesībā Voyager 2 nebija pietiekama ātruma, lai pamestu Saules sistēmu, līdz tā bija aplidojusi Jupiteru. Planetary Society apkopotie aprēķini liecina, ka pie Jupitera zonde ieguva aptuveni 10 km/s, pie Saturna — 5 km/s, pie Urāna — 2 km/s, bet pie Neptūna zaudēja aptuveni 2 km/s. Tas atbilst attiecīgi 6.21 miles/s, 3.11 miles/s, 1.24 miles/s un ātruma samazinājumam par 1.24 miles/s.
Šo manevru rezultātā Voyager 1 šobrīd attālinās no Zemes ar ātrumu aptuveni 3.5 astronomiskās vienības gadā, bet Voyager 2 — ar aptuveni 3.1 astronomisko vienību gadā, liecina NASA dati. Astronomiskā vienība ir vidējais attālums starp Zemi un Sauli.
Abas zondes šo ātrumu dēļ ne tikai turpināja attālināties no Saules, bet arī sasniedza starpzvaigžņu telpu: Voyager 1 — 2012. gadā, bet Voyager 2 — 2018. gadā. Tagad, kad Voyager 1 sasniedz gaismas dienas robežu, tiek lēsts, ka zonde varētu darboties arī 2030. gados, ja vien tās kodolenerģijas avoti spēs turpināt nodrošināt nepieciešamo jaudu.
NASA Reaktīvās kustības laboratorija, kas vada misiju, rūpīgi izslēdz instrumentus, kad tas kļūst nepieciešams. Nesen abām zondēm tika veikta tā dēvētā “Big Bang” procedūra, lai pēc iespējas labāk pārdalītu pieejamo enerģiju. Mērķis ir maksimāli paildzināt zinātnisko datu ieguvi no abām zondēm — vienīgajiem cilvēces starpzvaigžņu vēstnešiem —, kamēr tas vēl ir iespējams.
Zinātne
Zinātne
Zinātne