Kaklā esošie limfmezgli var izrādīties nozīmīga, līdz šim nepietiekami novērtēta smadzeņu novecošanās procesa daļa. Sistemātiskā 96 recenzētu pētījumu analīzē secināts, ka dziļajiem kakla limfmezgliem novecojot raksturīga samazināšanās. Vienlaikus magnētiskās rezonanses izmeklējumi rāda, ka cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma šie limfmezgli ir salīdzinoši mazāki, bet limfātiskie kanāli var būt sabiezējuši.
Šo pārmaiņu precīzā nozīme smadzeņu veselībai vēl nav skaidra. Tomēr citās organisma daļās limfātiskās sistēmas novecošana tiek saistīta ar lēnāku brūču dzīšanu un vājāku imūnaizsardzību. Tādēļ zinātnieki cenšas noskaidrot, vai lēnāka limfas attece no galvas varētu veicināt šķidruma, vielmaiņas atkritumproduktu vai slimību izraisītāju uzkrāšanos smadzenēs un to apvalkos.
Smadzenēm ir saikne ar kakla limfātisko sistēmu
Limfmezgli ir imūnsistēmas orgāni, kas filtrē limfātisko šķidrumu, aiztur patogēnus un atpazīst vecas vai patoloģiskas šūnas. Cilvēka organismā ir apmēram 800 limfmezglu, no kuriem aptuveni 300 atrodas galvas un kakla apvidū.
Ilgu laiku valdīja priekšstats, ka kakla limfmezgli apstrādā tikai perifērajos audos savākto limfu. Situācija būtiski mainījās 2015. gadā, kad pelēm smadzeņu apvalkos atklāja limfātisko asinsvadu tīklu. Divus gadus vēlāk parādījās pirmie pierādījumi, ka līdzīgs tīkls atrodams arī cilvēka smadzeņu apvalkos.
Turpmākie pētījumi liecina, ka šie apvalku limfvadi novada šķidrumu uz kakla limfmezgliem un pārvieto arī daļu cerebrospinālā šķidruma. Tas cirkulē dziļi smadzeņu audos, apmainās ar vielām starp šūnām un palīdz aizvadīt atkritumproduktus. Šo transporta sistēmu dēvē par glimfātisko sistēmu, un tagad arvien vairāk pētnieku to aplūko kopā ar smadzeņu apvalku limfvadiem un kakla limfmezgliem kā vienotu attīrīšanās ceļu no smadzenēm līdz kaklam.
Vai kakla limfmezgli ir smadzeņu “atkritumu tvertne”?
Interesi pastiprina novērojumi, ka ar centrālo nervu sistēmu saistīti proteīni, tostarp amiloīds beta un fosforilētais tau proteīns, ir atrodami kakla limfmezglos. Šie proteīni saistīti arī ar Alcheimera slimības bioloģiskajiem procesiem.
2025. gada pētījumā tika analizēti kakla limfmezglu paraugi no 25 cilvēkiem ar autoimūnām neiroloģiskām slimībām. Jaunāku dalībnieku limfmezglos konstatēja augstu Alcheimera slimībai raksturīgu proteīnu līmeni, savukārt vecākiem cilvēkiem šī pazīme bija mazāk izteikta. Tas atbalsta hipotēzi, ka kakla limfmezgli var darboties kā smadzeņu drenāžas uztvērējs, kura efektivitāte ar vecumu mazinās.
Saikne ar tādām neirodeģeneratīvām slimībām kā Alcheimera un Parkinsona slimība pašlaik ir daudzsološs, bet vēl nepierādīts pētniecības virziens. Pētījumos ar pelēm mākslīgi palēnināta limfas attece no smadzeņu apvalkiem veicināja toksisku, ar slimībām saistītu vielu nogulsnēšanos smadzenēs. Savukārt limfātiskās atteces uzlabošana grauzējiem dažos eksperimentos tika saistīta ar labāku atjaunošanos pēc insulta un atmiņas uzlabojumiem.
No daudzsološas hipotēzes līdz pārbaudītai ārstēšanai vēl tālu
Šie rezultāti nenozīmē, ka kakla limfmezglu izmērs jau būtu izmantojams kā diagnostisks rādītājs vai ka limfas stimulēšana varētu ārstēt demenci. Lielākā daļa datu par mehānismiem joprojām iegūta dzīvnieku modeļos, bet cilvēku pētījumi pārsvarā balstās augstas izšķirtspējas attēldiagnostikā. Turklāt daļa speciālistu norāda, ka dažus MRI redzamus signālus iespējams kļūdaini interpretēt kā limfātiskos audus.
Nākamais būtiskais solis ir ilgstoši pētījumi ar cilvēkiem, kuros vienus un tos pašus dalībniekus novērotu vairāku gadu garumā. Tas palīdzētu noskaidrot, vai kakla limfmezglu pārmaiņas veicina smadzeņu slimības, rodas kā to sekas vai vienkārši pavada normālu novecošanu.
Jau tagad vairākas pētnieku grupas izstrādā neinvazīvas ierīces, ar kurām varētu uzlabot kakla limfvadu darbību. Citviet tiek pētīts, vai smadzeņu drenāžas sistēmu iespējams ietekmēt ar oglekļa dioksīda palīdzību. Taču līdz klīniskai izmantošanai nepieciešami rūpīgi drošības un efektivitātes pētījumi. Pagaidām svarīgākais secinājums ir tas, ka smadzeņu novecošana, iespējams, nav tikai pašu smadzeņu jautājums – nozīmīga var būt arī to saikne ar limfātisko sistēmu kaklā.
Zinātne
Zinātne
Zinātne
Zinātne