Dzīvības pazīmju meklējumos ārpus Saules sistēmas astronomu uzmanība arvien vairāk pievērsta nevis Marsam, bet tālām eksoplanētām — planētām, kas riņķo ap citām zvaigznēm. Astronome Līza Kaltenegere, grāmatas Alien Earths autore un Kornela Universitātes Karla Sagāna institūta vadītāja, kā daudzsološākās izcēlusi septiņas planētas trīs sistēmās: TRAPPIST-1, Proxima Centauri un Kepler-62.
Šīs pasaules interesantas padara to atrašanās attiecībā pret savām zvaigznēm. Ja planēta saņem atbilstošu zvaigznes gaismas un siltuma daudzumu, uz tās virsmas teorētiski varētu pastāvēt šķidrs ūdens. Taču apdzīvojamā zona pati par sevi vēl nenozīmē, ka uz planētas ir ūdens, atmosfēra vai dzīvība. Līdz šim nevienā no minētajām eksoplanētām dzīvība nav atklāta.
Četras kandidātes pie vēsas sarkanās zvaigznes
Visvairāk iespējamo kandidātu ir TRAPPIST-1 sistēmā. Tās centrā ir īpaši vēsa sarkanā pundurzvaigzne, ap kuru riņķo septiņas aptuveni Zemes izmēra planētas. NASA norāda, ka visām septiņām varētu būt apstākļi, kuros iespējams virsmas ūdens, tomēr Kaltenegere īpaši izceļ planētas TRAPPIST-1e, TRAPPIST-1f, TRAPPIST-1g un TRAPPIST-1h.
Pirmās trīs sistēmas planētas atrodas pārāk tuvu savai zvaigznei. TRAPPIST-1b apriņķo zvaigzni tikai 1,5 Zemes dienās, TRAPPIST-1c — 2,4 dienās, bet TRAPPIST-1d — četrās dienās, tādēļ tās, visticamāk, ir pārāk karstas. Savukārt TRAPPIST-1e apriņķo zvaigzni 6,1 dienā, TRAPPIST-1f — 9,2 dienās, bet TRAPPIST-1g — 12,3 dienās. Tās atrodas potenciāli labvēlīgākā temperatūras diapazonā, lai gan planēta TRAPPIST-1g varētu būt nedaudz par aukstu.
TRAPPIST-1h gads ilgst 18,8 Zemes dienas. Tā atrodas sistēmas ārmalā un, visticamāk, ir auksta, tomēr tā joprojām tiek uzskatīta par vērtīgu objektu turpmākiem novērojumiem. Lai spriestu par reālu apdzīvojamību, astronomiem vēl jānoskaidro šo planētu atmosfēru sastāvs, klimats un iespējamā ūdens klātbūtne.
Tuvākais mērķis — Proxima Centauri b
Vēl viena būtiska kandidāte ir Proxima Centauri b, kas atrodas aptuveni četru gaismas gadu attālumā Centaura zvaigznājā. Tā riņķo ap Proxima Centauri — Saulei tuvāko zvaigzni. Planētu izdevās atklāt, novērojot nelielu zvaigznes svārstīšanos, ko izraisa tās gravitācijas mijiedarbība ar planētu.
Proxima Centauri b gads ilgst tikai 11 dienas. Tā kā planēta ir ļoti tuvu savai sarkanajai zvaigznei, iespējams, tā ir paisuma spēku bloķēta: viena tās puse vienmēr ir pavērsta pret zvaigzni, bet otra paliek pastāvīgā tumsā. Šādos apstākļos īpaši nozīmīga būtu atmosfēra, kas varētu pārvadīt siltumu starp abām puslodēm.
Tomēr šī sistēma ir sarežģīts mērķis. Proxima Centauri ir aktīva zvaigzne, kas regulāri rada spēcīgus uzliesmojumus un radiāciju. Tas var apgrūtināt atmosfēras saglabāšanos un padarīt planētas virsmu nelabvēlīgu dzīvībai. Vienlaikus tās relatīvais tuvums padara Proxima Centauri b par vienu no svarīgākajiem nākotnes pētījumu objektiem.
Divas mērenas pasaules 1200 gaismas gadu attālumā
Trešā sistēma ir Kepler-62, kas atrodas apmēram 1200 gaismas gadu no Zemes un tika atklāta 2013. gadā. Tajā Kaltenegere izceļ planētas Kepler-62e un Kepler-62f. To atklāšana bija nozīmīga, jo astronomi ieguva pārliecinošus piemērus mērena klimata, akmeņainām pasaulēm pie citas zvaigznes.
Pirms tam planētas apdzīvojamās zonās bieži tika atrastas ar metodi, kas ļāva noteikt to masu, bet ne viennozīmīgi noskaidrot sastāvu. Tādēļ nebija skaidrs, vai objekts ir Zemei līdzīga klinšaina planēta vai mazāks gāzu milzis, kura apstākļi dzīvībai būtu maz ticami.
Kaltenegeres vērtējums atspoguļo plašāku astronomu secinājumu: Piena Ceļā, visticamāk, ir miljardiem klinšainu planētu, kas no savām zvaigznēm atrodas ne pārāk tuvu un ne pārāk tālu. Nākamais solis ir ne tikai tās saskaitīt, bet arī pētīt atmosfēras, meklējot ķīmiskas pazīmes, kas varētu liecināt par dzīvībai piemērotu vidi.
Zinātne
Zinātne
Zinātne
Zinātne