Konektikutas iedzīvotājs nokavēja 5,8 miljonu dolāru loterijas laimestu par trim dienām

Klarenss Džeksons no ASV Konektikutas štata 1995. gada 13. oktobrī nopirka “Quick Pick” loterijas biļeti un uzminēja visus sešus skaitļus, iegūstot 5,8 miljonu ASV dolāru džekpotu. Taču viņš šo naudu tā arī nesaņēma, jo par savu veiksmi uzzināja tikai pēdējā dienā, kad balvu vēl bija iespējams pieprasīt.

Toreiz Džeksons strādāja pilnu slodzi par apkopēju un vienlaikus rūpējās par savu gados veco tēvu. Ikdienas pienākumu dēļ viņš nepārbaudīja biļeti un veselu gadu nezināja, ka tā ir uzvarējusi.

Par neizņemtu lielo laimestu viņš uzzināja 1996. gada 13. oktobrī — tieši 365 dienas pēc biļetes iegādes. Džeksona māsa televīzijas ziņās bija dzirdējusi, ka apkārtnē joprojām nav pieteicies kādas lielas loterijas balvas ieguvējs. Pārbaudot savu biļeti, Džeksons konstatēja, ka ir džekpota ieguvējs.

Liktenīgā svētdiena

Tā bija svētdiena, un Džeksons uzskatīja, ka biļete jānogādā loterijas galvenajā birojā, lai to apstiprinātu. Viņš pieņēma, ka nedēļas nogalē birojs nestrādā, tāpēc nekavējoties nevarēja nokārtot formalitātes.

Nākamā diena bija valsts svētku diena, un uz loterijas biroju Džeksons devās tikai trešdien. Tur viņam paziņoja, ka 365 dienu termiņš ir beidzies un balvu vairs nevar saņemt. Līdz viņa ierašanās brīdim termiņš bija nokavēts par trim dienām.

Džeksons mēģināja lēmumu apstrīdēt tiesā, iesūdzot Konektikutas loterijas uzņēmumu. Viņa juridiskā komanda norādīja uz īpašiem apstākļiem: tēvs šajā laikā bija nonācis slimnīcā, bet Džeksonam līdztekus darbam bija jārūpējas par viņu. Tiesa tomēr lēma par labu loterijas rīkotājam, atzīstot, ka noteiktais pieteikšanās termiņš ir saistošs.

Noteikumi bez izņēmumiem

Konektikutas loterijas vadība vēlāk uzsvēra, ka balvu izmaksa ir uzņēmuma darbības būtiska daļa, tomēr spēlētājiem jāievēro noteikumi. Izņēmumu piešķiršana vienam cilvēkam radītu precedentu un sarežģītu iespēju atteikt līdzīgus lūgumus citiem spēlētājiem.

2015. gadā Džeksons vēl centās panākt likuma izmaiņas, kas ļautu viņam saņemt nokavēto laimestu. Taču nepilnu gadu vēlāk viņš jau pauda samierināšanos ar notikušo. Viņš atzina, ka 20. gadsimta 90. gadu vidū tik liela summa, iespējams, viņam nebūtu nākusi par labu: viņš dzīvoja citādi, mēģināja iekļūt mūzikas industrijā un uzskatīja, ka naudu, visticamāk, būtu iztērējis.

Stāsts kļuvis par skarbu atgādinājumu loteriju spēlētājiem: pat biļete ar miljoniem vērtu kombināciju negarantē laimestu, ja tā netiek pārbaudīta un pieteikta noteiktajā laikā.