Pētījumā, kas publicēts žurnālā The Annals of Family Medicine, piedalījās 349 cilvēki. Viņiem tika lūgts iztēloties, ka viņiem ir kuņģa un zarnu trakta simptomi, bet kādam radiniekam nesen diagnosticēts zarnu vēzis. Pēc tam dalībnieki noskatījās vienu no četriem video, kuros ārste paziņoja pilnīgi vienādus, normālus izmeklējumu rezultātus.

Visos video ārste sniedza identiskus medicīniskos ieteikumus, taču atšķīrās viņas komunikācijas stils — sirsnības un kompetences līmenis. Ārstes ar augstu sirsnības līmeni uzturēja acu kontaktu, smaidīja un izmantoja uz sadarbību vērstu valodu. Savukārt ārstes ar zemu sirsnības līmeni sakrustoja rokas un izvairījās no acu kontakta.

Augstas kompetences ārstes sēdēja taisni un sniedza precīzus skaidrojumus. Zemas kompetences ārstes nervozi kustējās, lietoja aizpildītājvārdus un meklēja informāciju pacienta dokumentos.

Dalībnieki, kuri redzēja kompetentu ārsti, retāk uzskatīja, ka viņiem varētu būt nopietna slimība, tostarp zarnu vēzis. Viņi arī ziņoja par mazāku emocionālo satraukumu un retāk pauda vēlmi konsultēties ar citu ārstu vai veikt kolonoskopiju.

Ja ārste izturējās mazāk kompetenti, pacienti biežāk apšaubīja diagnosticējošās informācijas ticamību nekā tad, ja ārstes kompetence bija augsta. Līdzīga, lai gan mazāka, ietekme bija novērojama arī gadījumos, kad ārstes sirsnība bija zema.

Pētījuma rezultāti liecina, ka ārsta uzvedība tieši ietekmē to, kā pacienti vērtē diagnostisko informāciju. Pēc pētnieku secinātā, augsta sirsnība un kompetence, skaidrojot normālus izmeklējumu rezultātus, var palīdzēt mazināt pacientu bažas.

Pētījuma autors ir Tobias Kube un kolēģi. Darbs “Influence of Physician Behaviors on How Patients Interpret Normal Test Results” publicēts žurnālā The Annals of Family Medicine 2026. gadā. Pētījuma DOI ir 10.1370/afm.250671.