Kopš 20. gadsimta 60. gadiem SETI jeb Ārpuszemes intelekta meklēšanas programmas pētnieki Visumā uzrauga mākslīgus radio signālus. Pamatideja ir vienkārša — ja citā vietā pastāv tehnoloģiski attīstīta civilizācija, tā varētu raidīt ziņojumus kosmosā, līdzīgi kā to dara cilvēce.
Laika gaitā astronomi ir reģistrējuši neparastus signālus, kas turpina izraisīt interesi. Viens no pazīstamākajiem piemēriem ir ātrie radio uzliesmojumi — ļoti intensīvi un īsi enerģijas impulsi, kas nāk no tālām galaktikām. Daži no tiem radušies spirālveida galaktikās, kas līdzinās Piena Ceļam, miljardiem gaismas gadu attālumā.
Šiem uzliesmojumiem izvirzīti dažādi skaidrojumi. Tie varētu būt saistīti ar neitronu zvaigznēm vai pulsāriem, bet apspriestas arī eksotiskākas iespējas, tostarp melnie caurumi un milzīgas enerģijas savākšanas struktūras. Tomēr joprojām nav atbildēts jautājums, vai kāds no šiem signāliem varētu būt apzināti nosūtīts vēstījums.
Saziņa pāri starpzvaigžņu telpai prasa milzīgu enerģiju
Spēcīga signāla nosūtīšana uz citu galaktiku varētu prasīt vairāk enerģijas, nekā reālistiski spēj saražot vesela planēta. Daži teorētiski pētījumi pieļauj, ka šādam raidījumam būtu nepieciešami resursi visas pasaules mērogā — iespējams, pat planētai, kas ir lielāka par Zemi un pārklāta ar plašām enerģijas savākšanas sistēmām.
Tāpēc pētnieki apsver praktiskākas saziņas metodes. Viena no tām ir ārkārtīgi mazas kosmosa zondes jeb gaismas buru zondes, kuras varētu paātrināt ar lāzeriem vai starojuma spiedienu. Projekts Breakthrough Starshot pēta iespēju nosūtīt miniatūras zondes uz tuvējām zvaigznēm, tostarp Alfa Centauri sistēmu. Ja iespējams pietiekami samazināt mašīnas, iespējams samazināt arī informācijas nesēju.
Vai vēstījums varētu būt pati dzīvība?
Vēl pārsteidzošāka ir iespēja, ka civilizācijas sūta nevis aparātus, bet dzīvību. Daži mikroorganismi spēj izturēt ļoti augstu vai zemu temperatūru, starojumu un ierobežotu laiku pat kosmosa vakuumu. Atbilstošos apstākļos tie varētu pārvietoties lielos attālumos uz komētām, asteroīdiem vai īpaši izveidotām kosmosa zondēm.
Šī ideja saistīta ar panspermijas hipotēzi, kas pieļauj, ka dzīvība uz Zemes varētu būt radusies no mikroorganismiem, kuri nonākuši šeit no kosmosa. Ja dzīvība starp planētām var izplatīties dabiski, teorētiski to varētu arī apzināti izplatīt.
Pētnieki ir apsvēruši arī iespēju izmantot bioloģisku materiālu, piemēram, baktērijas, informācijas glabāšanai. DNS ir ārkārtīgi blīvs datu nesējs — teorētiski viens grams ģenētiskā materiāla varētu uzglabāt simtiem terabaitu informācijas. Attīstīta civilizācija varētu kodēt vēstījumus ģenētiskās struktūrās un nosūtīt tos kā bioloģiskus “sūtījumus” pāri galaktikai.
Šādā gadījumā vēstījums, iespējams, jau atrodas uz Zemes, paslēpts biosfērā un gaida atšifrēšanu. Astrobiologi ir ierosinājuši meklēt dzīvību, kas izdzīvo ekstremālos apstākļos, kā arī neparastus ģenētiskus modeļus, kuri neatbilst zināmiem evolūcijas ceļiem.
Šī pieeja apšauba pieņēmumu, ka citplanētiešu dzīvībai jābūt līdzīgai mums — balstītai uz oglekli, šūnām un pazīstamu bioloģiju. Daži bioķīmiķi pat izvirzījuši “ēnu biosfēras” iespēju — uz Zemes varētu pastāvēt mums nezināma dzīvības forma, kas darbojas pēc citiem bioloģijas principiem.
Tikmēr valdību aģentūras ir atzinušas un izmeklējušas ziņojumus par neidentificētām anomālām parādībām, kas uztur sabiedrības interesi. SETI programmas turpina pilnveidot meklēšanu, analizējot vairāk frekvenču un kosmisko signālu nekā iepriekš. Visums ir milzīgs, bet mūsu noteikšanas metodes joprojām ir salīdzinoši jaunas. Ja kontakts jau ir noticis, iespējams, cilvēce tikai sāk atpazīt tā pierādījumus.
Pašlaik jautājums paliek atklāts: vai mēs Visumā esam vieni, vai arī vēl neesam iemācījušies saprast saņemto vēstījumu? Iespējams, atbilde nav jāmeklē tikai tālā kosmosā, bet arī tepat, mums apkārt.
Zinātne
Zinātne
Zinātne