Pētījums saista lielāku kafijas patēriņu ar mazāku tauku masu un atšķirībām hormonos

Regulārāka kafijas dzeršana var būt saistīta ar mazāku uzkrāto tauku daudzumu un lielāku skeleta muskuļu masu, liecina Somijas pētnieku veikta analīze. Vienlaikus ķermeņa masas indekss jeb ĶMI dažādās kafijas patēriņa grupās kopumā bija līdzīgs, kas norāda: ĶMI vien ne vienmēr ataino atšķirības ķermeņa sastāvā.

Pētījumā īpaša uzmanība pievērsta vielmaiņas produktiem asinīs, sirds un vielmaiņas veselības rādītājiem, kā arī ar dzimumhormoniem saistītiem parametriem. Analizēti 2264 dalībnieku dati; visi pētījuma dalībnieki bija 46 gadus veci. Zinātnieki salīdzināja pašu norādītos kafijas lietošanas paradumus ar plašu veselības rādītāju klāstu vienā konkrētā laika punktā.

Vīriešiem izteiktākas saistības ar hormoniem

Vīriešiem lielāks kafijas patēriņš bija saistīts ar labvēlīgāku glikozes un insulīna rādītāju profilu. Tāpat šajā grupā konstatēja augstāku kopējā un bioloģiski pieejamā testosterona koncentrāciju, kā arī vairāk dzimumhormonus saistošā globulīna jeb SHBG. Šis proteīns asinīs piesaista un transportē dzimumhormonus.

Sievietēm šīs sakarības bija vājākas un citādas. Lielāks kafijas patēriņš saistījās ar augstāku SHBG līmeni, bet mazāku brīvi pieejamo androgēnu — hormonu grupas, kurā ietilpst arī testosterons, — daudzumu. Pētnieki uzsver, ka atšķirīgais hormonālais profils saglabājās arī pēc tam, kad tika ņemti vērā ĶMI un dzīvesveida faktori.

Vēl viens būtisks novērojums bija zemāka sazarotās ķēdes aminoskābju jeb BCAA koncentrācija asinīs gan vīriešiem, gan sievietēm, kuri dzēra vairāk kafijas. BCAA ir neaizvietojamas aminoskābes, kas piedalās svarīgos vielmaiņas signalizācijas procesos. Tomēr ilgstoši paaugstināts to līmenis asinīs iepriekš saistīts ar insulīna rezistenci, 2. tipa cukura diabētu, sirds un asinsvadu slimībām, taukaino aknu slimību un augstāku hipertensijas risku.

Rezultāti nerāda cēloņsakarību

Lai gan rezultāti papildina pieņēmumu, ka kafija varētu būt labvēlīgi saistīta ar vielmaiņas veselību, tie nepierāda, ka tieši kafija izraisa šīs pārmaiņas. Pētījums bija novērojuma analīze vienā laika punktā, tādēļ nav iespējams noteikt, vai kafijas paradumi maina ķermeņa sastāvu un hormonu līmeni, vai arī šos rādītājus ietekmē citi faktori, kas raksturīgi kafijas dzērājiem.

Nozīme var būt gan kafijas daudzumam, gan pagatavošanas veidam un grauzdējumam, kā arī cilvēka ģenētikai un ikdienas paradumiem, tostarp smēķēšanai. Kafijā ir vairāk nekā tūkstotis bioloģiski aktīvu savienojumu, tādēļ tās ietekmi uz organismu nevar reducēt tikai uz kofeīnu.

Nākamais solis būtu ilgstoši pētījumi un kontrolētas intervences, kas ļautu noskaidrot cēloņsakarības un identificēt konkrētos kafijas savienojumus, kuri varētu ietekmēt vielmaiņu vai hormonālos procesus. Pētījums publicēts žurnālā European Journal of Nutrition.