31. augusts vēsturē saistās gan ar viduslaiku dinastiju maiņu, gan bēdīgi slaveniem kriminālnotikumiem un traģēdijām, kuru sekas sabiedrībā jūtamas vēl gadu desmitiem pēc tam. Šajā datumā miris Anglijas karalis Henrijs V, Londonā atrasta sieviete, kuru uzskata par pirmo Džeka Uzšķērdēja upuri, bet Parīzē dzīvību zaudēja Velsas princese Diāna.
Henrija V nāve un bērns divu karaļvalstu tronī
1422. gada 31. augustā Vensēnas pilī netālu no Parīzes nomira Anglijas karalis Henrijs V. Viņam bija 35 gadi, un Anglijas tronī viņš bija pavadījis tikai deviņus gadus. Karalis bija saslimis ar dizentēriju karadarbības laikā Francijā.
Henrija V nāve radīja īpaši sarežģītu pēctecības situāciju: viņa dēlam Henrijam VI tobrīd bija tikai deviņi mēneši. Pēc dažiem mēnešiem nomira arī bērna vectēvs — Francijas karalis Kārlis VI. Līdz ar to mazulis formāli kļuva par Anglijas un Francijas karali, lai gan reālā vara un abu valstu politiskā situācija bija daudz sarežģītāka.
Vaitčepelas slepkavība un Matūnas "gāzētāja" mīkla
1888. gada 31. augustā ap plkst. 3.40 Londonas Vaitčepelas rajonā atrada mirušu Mēriju Annu Nikolsu. Viņu bieži uzskata par pirmo Džeka Uzšķērdēja upuri — slepkavas, kura identitāte līdz pat mūsdienām nav droši noskaidrota. Nikolsas ķermenim bija smagi ievainojumi, un noziegums kļuva par sākumu slepkavību virknei, kas tā paša gada rudenī pārņēma Londonas sabiedrības uzmanību.
Nikolsu pēdējo reizi bija redzējuši apmēram stundu pirms viņas atrašanas. Viņa bija palikusi bez naktsmītnes, jo nespēja samaksāt par gultasvietu. Vaitčepelas slepkavību izmeklēšana vēlāk kļuva par vienu no pazīstamākajiem neatrisinātajiem kriminālstāstiem Lielbritānijas vēsturē.
1944. gada 31. augustā ASV pilsētā Matūnā, Ilinoisas štatā, sākās savāds incidents, kas pazīstams kā Matūnas "trakā gāzētāja" lieta. Vairāku mēnešu laikā pilsētnieki ziņoja par neparastām smakām savās mājās, pēc kurām viņiem esot parādījušies tādi simptomi kā slikta dūša, vemšana un īslaicīga paralīze. Daļa cilvēku uzskatīja, ka pilsētā darbojas uzbrucējs, kurš izmanto gāzi, savukārt citi pētnieki notikušo vērtējuši kā masu histērijas iespējamu piemēru.
No Ramiresa aizturēšanas līdz Parīzes avārijai
1985. gada 31. augustā Losandželosā tika aizturēts sērijveida slepkava Ričards Ramiress, kurš bija pazīstams ar iesauku “Nakts vajātājs”. Viņu pamanīja un atpazina vietējie iedzīvotāji, jo Ramiresa fotogrāfija jau bija publicēta laikrakstos un rādīta televīzijā. Pirms policijas ierašanās cilvēku grupa viņu aizturēja un piekāva. Ramiresu vēlāk saistīja ar vismaz 13 slepkavībām.
1992. gada 31. augustā Aidaho štatā beidzās 11 dienas ilgusī Ruby Ridge aplenkuma krīze. Federālie maršali bija ieradušies pie Randija Vīvera mājas, lai aizturētu viņu saistībā ar neierašanos tiesā lietā par ieroču apsūdzību. Situācija saasinājās pēc apšaudes, kurā tika nogalināts Vīvera 14 gadus vecais dēls Semijs, un kopumā bojā gāja divi Vīveru ģimenes locekļi. Notikums vēlāk raisīja plašas diskusijas par federālo dienestu rīcību un spēka lietošanu.
1997. gada 31. augustā Parīzē no autoavārijā gūtajiem ievainojumiem nomira Velsas princese Diāna. Viņa kopā ar savu partneri Dodi Fajedu atradās automašīnā, kas Pont de l’Alma tunelī ietriecās betona sienā. Automašīnas vadītājs brauca lielā ātrumā un bija alkohola reibumā; pāris centās izvairīties no paparaci vajāšanas.
Diānas nāve izraisīja sēras visā pasaulē un kļuva par vienu no 20. gadsimta spilgtākajiem mediju notikumiem. Gadu gaitā radušās daudzas sazvērestības teorijas, arī par iespējamu Lielbritānijas karaliskās ģimenes iesaisti, tomēr tās nav apstiprinātas. Traģēdija palikusi atmiņā gan ar sabiedrības reakcijas mērogu, gan ar debatēm par preses vajāšanu un slavenību privātumu.
Šodiena Vēsturē
Šodiena Vēsturē
Šodiena Vēsturē
Šodiena Vēsturē