D vitamīna lietošana saistīta ar labākiem kognitīvajiem rādītājiem agrīnas demences pazīmju gadījumā

Ikdienas D vitamīna lietošana varētu būt saistīta ar labākiem kognitīvo spēju rādītājiem cilvēkiem, kuriem jau konstatētas agrīnas demences pazīmes un miega traucējumi. To rāda žurnālā Sleep Medicine publicēts neliels novērojuma pētījums, kurā piedalījās 54 cilvēki vecumā no 50 gadiem.

Visiem dalībniekiem bija diagnosticēti vai aizdomās turēti viegli kognitīvi traucējumi jeb MCI, kā arī miega problēmu pazīmes. MCI var izpausties ar atmiņas, uzmanības vai domāšanas grūtībām, tomēr tas vēl nenozīmē demences diagnozi. Daļai cilvēku šie traucējumi laika gaitā var progresēt, tostarp līdz Alcheimera slimībai.

Pētījuma dalībnieki aizpildīja Monreālas kognitīvās novērtēšanas testu jeb MoCA, kas ļauj izvērtēt vairākas domāšanas funkcijas. Miega kvalitāti un miegainību dienas laikā pētnieki vērtēja ar Pitsburgas miega kvalitātes indeksu un Epvorta miegainības skalu. Vienlaikus dalībnieki sniedza informāciju par lietoto D vitamīna daudzumu.

Augstāka deva saistīta ar par 3,78 punktiem labāku rezultātu

Pēc vecuma, dzimuma, ķermeņa masas indeksa, izglītības līmeņa un citu iespējamu ietekmējošu faktoru izvērtēšanas pētnieki konstatēja, ka cilvēki, kuri dienā lietoja vismaz 5000 starptautisko vienību (SV) D vitamīna, MoCA testā vidēji ieguva par 3,78 punktiem jeb aptuveni par 13% augstāku rezultātu nekā dalībnieki, kuri D vitamīna uztura bagātinātājus nelietoja.

Arī zemāku devu lietotājiem rezultāti bija nedaudz augstāki nekā tiem, kuri papildus D vitamīnu nelietoja, tomēr šī atšķirība nebija statistiski nozīmīga. Saistība starp 5000 SV vai lielāku devu un labākiem kognitīvajiem rādītājiem tika novērota gan D2, gan D3 vitamīna lietotājiem.

Pētnieku ieskatā īpaši nozīmīgs var būt tieši agrīnais periods, kad kognitīvās pārmaiņas jau sāk kļūt pamanāmas, bet vēl var pastāvēt iespējas atbalstīt smadzeņu veselību. Pieaugot Alcheimera slimības izplatībai, pieejamu un ietekmējamu faktoru identificēšana šajā posmā var kļūt arvien svarīgāka.

Rezultātus nedrīkst uztvert kā devu ieteikumu

Vienlaikus pētījuma autori aicina secinājumus vērtēt piesardzīgi. Tas bija neliels novērojuma pētījums, tādēļ tas neļauj pierādīt cēloņsakarību: nav zināms, vai tieši D vitamīns nodrošināja labākus testa rezultātus, vai arī pastāvēja citi ar dalībnieku dzīvesveidu un veselības stāvokli saistīti faktori.

Turklāt 5000 SV dienā nedaudz pārsniedz bieži norādīto D vitamīna pieaugušo drošās augšējās uzņemšanas robežu — 4000 SV dienā. Pārāk liels D vitamīna daudzums var veicināt hiperkalciēmiju jeb pārmērīgi augstu kalcija līmeni asinīs, kas var radīt veselības sarežģījumus.

Tādēļ pētījums nav pamats patstāvīgi palielināt lietoto D vitamīna devu, īpaši cilvēkiem ar hroniskām slimībām vai tiem, kuri jau lieto medikamentus un uztura bagātinātājus. Par piemērotu devu jārunā ar ārstu, ņemot vērā analīžu rezultātus un individuālo veselības situāciju.

Nākamais solis būs plašāki pētījumi ar lielāku dalībnieku skaitu, lai pārbaudītu, vai novērotā saistība saglabājas un vai D vitamīna papildināšana patiešām var ietekmēt kognitīvo spēju pasliktināšanos. Pašlaik rezultāti drīzāk piedāvā daudzsološu virzienu turpmākiem pētījumiem, nevis gatavu risinājumu demences profilaksei vai ārstēšanai.