Lokāli progresējuša galvas un kakla vēža ārstēšanā ārsti parasti izmanto vienu no divām cisplatīna shēmām kombinācijā ar staru terapiju: lielāku zāļu devu reizi trijās nedēļās vai mazāku devu katru nedēļu. Pirms NRG-HN009 bija maz nejaušinātu pētījumu datu, kas ļautu noteikt, kura pieeja nodrošina labāko līdzsvaru starp vēža kontroli un ar ārstēšanu saistītajām blaknēm.

Šis jautājums ir īpaši nozīmīgs pacientiem ar p16-negatīvu slimību. Viņiem nereti ir vairākas citas veselības problēmas, un intensīvu ķīmijterapijas un staru terapijas kombināciju viņi var panest sliktāk.

Neizdevās pierādīt mazāku akūto toksicitāti

NRG-HN009 II fāzes daļā salīdzināja abas ārstēšanas shēmas pacientiem ar p16-negatīvu slimību. Iknedēļas cisplatīns neuzrādīja statistiski nozīmīgi mazāku akūto toksicitāti nekā cisplatīns, ko ievadīja reizi trijās nedēļās. Tā kā pētījums nesasniedza iepriekš noteikto kritēriju akūtas toksicitātes samazināšanai iknedēļas shēmā, p16-negatīvā pacientu grupa netika virzīta uz pētījuma III fāzi.

Rezultāti tika prezentēti 2026. gada Amerikas Terapeitiskās radioloģijas un onkoloģijas biedrības ikgadējās sanāksmes vēlīnās publikācijas tēžu sesijā Bostonā, un tie publicēti žurnālā International Journal of Radiation Oncology*Biology*Physics.

“Šie atklājumi sniedz būtiskus pierādījumus, ka iknedēļas cisplatīns pacientiem ar p16-negatīvu lokāli progresējušu galvas un kakla vēzi rada līdzīgu kopējo smagas akūtas ar ārstēšanu saistītas toksicitātes slogu kā standarta shēma reizi trijās nedēļās,” sacīja Viskonsinas Universitātes pārstāvis un NRG-HN009 publikācijas vadošais autors Pols Harari.

Viņš norādīja, ka abām ārstēšanas pieejām bija atšķirīgi blakņu profili. Tas, pēc Harari teiktā, uzsver nepieciešamību turpināt pētījumus, lai atrastu individuālākas ārstēšanas stratēģijas, kas ļautu samazināt toksicitāti, vienlaikus saglabājot efektīvu vēža kontroli pacientiem ar progresējušu galvas un kakla vēzi.

Pētījuma dalībnieki un ārstēšanas shēmas

II fāzes pētījumā tika iekļauti 234 pacienti ar p16-negatīvu galvas un kakla plakanšūnu karcinomu. Pirms nejaušinātas sadales pacientus stratificēja pēc Zubrod funkcionālā stāvokļa rādītāja, smēķēšanas vēstures, audzēja stadijas un vecuma.

Viena grupa saņēma 70 Gy staru terapijas un 100 mg/m2 cisplatīna reizi trijās nedēļās (Q3), bet otra — 70 Gy staru terapijas un 40 mg/m2 cisplatīna katru nedēļu (Q1). Sešu mēnešu novērošanu pabeidza 91% pētījumā ārstēto pacientu.

Pētījuma galvenais iznākuma rādītājs bija akūtā toksicitāte, ko vērtēja ar T-rezultātu. Tas tika definēts kā visu ar ārstēšanu saistīto 3.–4. pakāpes nevēlamo blakusparādību skaits ārstēšanas laikā vai sešu mēnešu laikā pēc tās.

Vidējā T-rezultātu attiecība bija 1,11, bet 90% augšējā ticamības robeža — 1,33; p=0,77. Vidējais T-rezultāts Q3 grupā bija 2,23 (95% ticamības intervāls 1,81–2,65), savukārt Q1 grupā — 2,48 (95% ticamības intervāls 1,97–2,99).

Atšķirīgs blakņu profils un vēža kontroles rādītāji

Starp abām grupām vismaz par pieciem procentpunktiem atšķīrās vairāku akūtu 3.–4. pakāpes nevēlamo blakusparādību biežums. Q3 grupā biežāk novēroja sliktu dūšu, dehidratāciju un akūtu nieru bojājumu. Savukārt Q1 grupā biežāk konstatēja samazinātu balto asinsķermenīšu skaitu un magnija līmeni.

Sešu mēnešu lokoreģionālas slimības progresēšanas vai kontroles zaudēšanas biežums bija 4,6% Q3 grupā un 9,6% Q1 grupā. Absolūtā atšķirība bija 5,0 procentpunkti, un 95% ticamības intervāls bija 1,0–8,9.

Pētījuma publikācijas autori ir P. M. Harari un kolēģi. Pilnais darba nosaukums ir “First Report from NRG-HN009 Randomized Phase II/III Trial of RT + Cisplatin Q3 Weeks vs RT + Cisplatin Weekly for Patients with Locoregionally Advanced SCCHN: p16+ Phase II Toxicity Results”. Raksts publicēts 2026. gadā žurnālā International Journal of Radiation Oncology*Biology*Physics, DOI: 10.1016/j.ijrobp.2026.02.048.