Bezmiega simptomi pusaudža gados ir saistīti ar dažādām nelabvēlīgām sekām veselībai un attīstībai. Lai gan negulēta nakts pirms pārbaudes darba vai uzdevuma nodošanas termiņa daudziem pusaudžiem šķiet gandrīz ierasta pieredze, zinātnieki raizējas, ka šādi izņēmumi kļūst par regulāru paradumu. Pētījumi liecina, ka fiziskās aktivitātes var palīdzēt mazināt miega problēmas, taču līdz šim nebija skaidrs, vai aktivitātes tiešām samazina vēlākus bezmiega simptomus.

Žurnālā Sleep Health publicētajā pētījumā pētnieki analizēja 1988 Ķīnas pamatskolas vecuma skolēnu datus. Dalībnieki bija aptuveni 13–14 gadus veci, un viņu fiziskā aktivitāte, negatīva pārdomāšana un bezmiega simptomi tika vērtēti trīs atsevišķos laika punktos ar sešu mēnešu intervālu.

Pētījuma dalībnieki tika izraudzīti piecās skolās Hubei provincē. Skolēnu vidējais vecums bija 13,79 gadi, bet 54,5% dalībnieku bija zēni. Šāds ilgtermiņa jeb trīs viļņu novērojums ļāva pētniekiem pārbaudīt, vai fiziskā aktivitāte paredz miega problēmas nākotnē, vai arī slikts miegs savukārt samazina aktivitāti.

Aktivitāte bija saistīta ar labāku miegu, nevis otrādi

Pēc trim datu vākšanas reizēm pētnieki konstatēja, ka fiziski aktīvāki skolēni sešus mēnešus vēlāk parasti ziņoja par mazāk izteiktiem bezmiega simptomiem. Saistība bija neliela, tāpēc rezultāti paši par sevi nepierāda, ka fiziskās aktivitātes vienmēr novērš miega traucējumus.

Sākotnējā statistiskā analīze šķita daudzvirzienu: tā norādīja gan uz iespēju, ka lielāka fiziskā aktivitāte uzlabo miegu, gan uz iespēju, ka slikts miegs vēlāk samazina aktivitāti. Tomēr, izmantojot sarežģītāku modeli, kurā tika ņemtas vērā stabilas atšķirības starp individuāliem skolēniem, saglabājās tikai viens virziens — aktivitāte bija saistīta ar labāku miegu, bet slikts miegs neparedzēja vēlāku fiziskās aktivitātes samazināšanos.

Tas atšķiras no vienā laika punktā veiktu pētījumu rezultātiem. Šādos pētījumos fiziski aktīvākiem pusaudžiem bieži konstatē mazāk grūtību iemigt un mazāk miega traucējumu, taču tie neļauj droši noteikt, kas ir cēlonis un kas — sekas. Arī iepriekšējie ilgtermiņa pētījumi nav devuši viennozīmīgu atbildi: daži liecina, ka vingrošana mazina miega problēmas, bet citi — ka slikts miegs samazina fizisko aktivitāti.

Miegs pusaudža vecumā un negatīva pārdomāšana

Naktsmiegs organismam dod iespēju atjaunoties, līdzsvarot dažādas ķīmiskās sistēmas, nostiprināt atmiņas un atbalstīt imūnsistēmu. Pusaudža gados pietiekams miegs ir īpaši svarīgs smadzeņu attīstībai, fiziskajam spēkam un emocionālajai labsajūtai.

Vienlaikus miega traucējumi pusaudžu vidū kļūst arvien izplatītāki. Dažādos pasaules pētījumos to izplatība aplēsta robežās no 14% līdz 68%, savukārt Ķīnā tā ir aptuveni 26%.

Pētnieki atklāja, ka fiziskā aktivitāte bija saistīta arī ar mazāku nepalīdzīgu garīgo paradumu izpausmi. Viens no tiem ir ruminācija jeb ilgstoša kavēšanās pie negatīvām izjūtām un domām. Otrs ir katastrofizēšana — tendence sagaidīt, ka notiks kaut kas vēl sliktāks.

Šie domāšanas paradumi var būt viens no mehānismiem, kas savieno fizisko aktivitāti ar miegu. Vairāk aktivitāšu pētījuma sākumā sešus mēnešus vēlāk paredzēja ievērojami mazāku negatīvu pārdomāšanu meitenēm, bet ne zēniem. Savukārt zēniem lielāka negatīva pārdomāšana pēc sešiem mēnešiem vēlāk bija saistīta ar izteiktākiem bezmiega simptomiem. Meitenēm šāda saistība netika konstatēta.

Pētnieki aicina rezultātus interpretēt piesardzīgi

Balstoties uz iegūtajiem datiem, pētnieki izvirza iespēju, ka fiziskās aktivitātes var palīdzēt aizsargāt pusaudžu miegu, mazinot neproduktīvus domāšanas ieradumus, piemēram, iestrēgšanu raizēs vai sliktākā scenārija paredzēšanu. Tomēr pētījumā novērotais efekts bija neliels, tādēļ autori aicina secinājumus vērtēt piesardzīgi.

Pētījuma autori Chang Hu un kolēģi darbu publicējuši 2026. gadā. Tā pilnais nosaukums ir “The longitudinal association between physical activity and insomnia symptoms among Chinese adolescents: The mediating role of maladaptive cognitive emotion regulation and the moderating role of sex”. Pētījumam piešķirts DOI 10.1016/j.sleh.2026.07.007.