Atkārtoti publiskotie tiesas dokumenti un liecības The New York Times prasībā pret Microsoft un OpenAI atklāj, ka uzņēmumu vadītāji labi apzinājās mākslīgā intelekta iespējamo postošo ietekmi jau laikā, kad pēc ChatGPT straujajiem panākumiem tika steidzami laisti klajā jauni produkti. Microsoft iekšējos dokumentos aprakstīta situācija, kurā mākslīgais intelekts pelna no cilvēku radītā darba, vienlaikus vājinot ekonomiskos pamatus, kas šo darbu finansē.

Vienā no dokumentiem teikts, ka uzņēmuma satura stratēģija sākusi veidot “likteņa cilpu”, kas vienlaikus kaitē gan pašu modeļu darbībai, gan visam internetam. Dokumentā norādīts, ka ir neparasti, ja gala produkts apdraud savu būtisko piegādātāju ekonomiskos pamatus, taču tieši šāda situācija esot izveidota lielo valodas modeļu satura piegādes ķēdē.

Mediji zaudē lasītājus un ieņēmumus

Žurnālistika ir viens no redzamākajiem piemēriem. Agrāk mediji publicēja materiālus, rēķinoties, ka tiešsaistes platformas palīdzēs piesaistīt lasītājus viņu vietnēm. Tagad tādi rīki kā ChatGPT un Google Gemini bieži apkopo rakstu saturu, nenovirzot lietotājus uz pirmavotu vietnēm. Tas rada krīzi, kas var apdraudēt neatkarīgo mediju pastāvēšanu.

Problēmas izjūt arī atvērtais tīmeklis. Tajā arvien vairāk izplatās mākslīgā intelekta radīts zemas kvalitātes saturs, un kādā brīdī tas esot kļuvis vairākumā salīdzinājumā ar cilvēku radītajiem materiāliem. Uzņēmumi, īpaši Google, būtiski maina veidu, kā lietotāji mijiedarbojas ar tīmekli, tādēļ laikraksti, mediju organizācijas un vietējās ziņu stacijas arvien biežāk nespēj nodrošināt pietiekamus ienākumus.

Tiesas dokumentos, kas saistīti ar The New York Times autortiesību prasību, pausts arī daudz asāks vērtējums. Vienā no Microsoft iekšējiem dokumentiem atzīts, ka miljoniem cilvēku visā pasaulē drīzumā varētu uzskatīt lielo modeļu veikto viņu darbu masveida savākšanu par nepieredzēta mēroga zādzību.

Spiediens uz radošajām profesijām

Līdzīgas tendences vērojamas mūzikā un kino. Saskaņā ar jaunākajiem ASV Darba statistikas biroja datiem pēdējo četru gadu laikā radošajās nozarēs zaudētas vairāk nekā 200 000 darbvietu. Šis periods aptuveni sakrīt ar laiku kopš OpenAI palaida ChatGPT.

Mūzikas straumēšanas platformās cilvēku radītos ierakstus arvien vairāk nomāc mākslīgā intelekta ģenerēta mūzika. Platformām jāizlemj, kur novilkt robežu: dažas ievieš stingrus noteikumus, bet citas joprojām ļauj lietotājiem izmantot algoritmus liela apjoma zemas kvalitātes satura izplatīšanai.

Arī Holivudas studijas turpina ieguldīt mākslīgajā intelektā, kamēr aktieri cenšas panākt, lai viņu balsis un tēls netiktu izmantoti bez pienācīgas kontroles. Daudzi aktieri bažījas, ka viņu izskats vai balss varētu tikt padarīti faktiski bezvērtīgi, apdraudot viņu iztiku.

Šīs tendences veido pašpastiprinošu mehānismu: tehnoloģija izmanto kultūras saturu, bet vienlaikus samazina finansiālo motivāciju šādu saturu radīt. Ja mākslīgais intelekts nākotnē izraisīs plašu darbvietu izzušanu, bez darba palikušajiem patērētājiem varētu nebūt pietiekamu līdzekļu, lai uzturētu ekonomiku, kas savukārt vēl vairāk vājinātu pieprasījumu.

“Likteņa cilpa” darba tirgū

Pašai darba meklēšanas sistēmai ir izveidojusies līdzīga problēma. Arvien vairāk izmisušu darba meklētāju izmanto mākslīgo intelektu CV uzlabošanai un automatizētu atlases portālu apiešanai. Savukārt personāla atlases speciālisti saņem lielu skaitu gandrīz identisku pieteikumu, kas apgrūtina piemērotāko kandidātu atrašanu.

“Mēs esam nonākuši traģiskā situācijā, kurā katrai pusei ir sava problēma. Viņi izmanto mākslīgo intelektu, lai risinātu savu problēmu, taču tādā veidā, kas šo problēmu padara vēl sliktāku,” intervijā žurnālam Wired sacīja personāla atlases sistēmu uzņēmuma Greenhouse vadītājs Daniels Čaits.

“Tātad lielāka mākslīgā intelekta izmantošana rada vēl lielāku tā izmantošanu, nevienam no tā negūstot labumu. Jo vairāk tas notiek, jo sliktāka kļūst situācija,” viņš piebilda.

Izglītībā mazinās cilvēka loma

Arī skolās un augstskolās mākslīgā intelekta izmantošana ir strauji pieaugusi. Studenti ar tā palīdzību pilda mājasdarbus, daļu domāšanas un mācīšanās procesa nododot mašīnai. Vienlaikus skolotāji izmanto šo tehnoloģiju uzdevumu sagatavošanai, tādējādi pakāpeniski samazinot cilvēka lomu mācību procesā.

Pedagogi, kuri iebilst pret šādu tehnoloģijas izmantošanu, nonāk konfliktā ar skolu un augstskolu administrācijām. Brookings Institution Vispārējās izglītības centra pētījumā secināts, ka ģeneratīvā mākslīgā intelekta izmantošanas riski izglītībā būtiski pārsniedz iespējamos ieguvumus. Pedagogi brīdina arī par pazīmēm, ka koledžu studenti arvien straujāk zaudē spēju lasīt.

OpenAI un Microsoft juristi notiekošajā The New York Times lietā apgalvo, ka mākslīgais intelekts rada kaut ko jaunu un tā modeļu izveidotie rezultāti pietiekami atšķiras no oriģinālā satura, uz kura tie balstās. Tādēļ, viņuprāt, šāda izmantošana varētu ietilpt ASV autortiesību doktrīnas “godīgas izmantošanas” principā.

Vai šis arguments pārliecinās tiesu, vēl nav zināms. Turklāt jau bijuši gadījumi, kad uzņēmumi, tostarp Anthropic, pēc autortiesību pārkāpumiem ir noslēguši izlīgumus par miljardiem dolāru.

Paradokss ir tāds, ka tehnoloģija vienlaikus grauj tās ekonomiskās sistēmas, kuras radījušas datus tās pastāvēšanai. Izraujot pamatu no daudzu ekonomikas nozaru apakšas un paturēdama finansiālos ieguvumus, mākslīgā intelekta industrija pati sevi ieslēdz “likteņa cilpā”. Šāda stratēģija visvairāk nāk par labu tiem, kas atrodas pašā augšgalā, kamēr pārējie zaudē resursus un iespējas.