Jaunajā pētījumā pētnieki izvērtēja 12 patogēnus, kas saistīti ar vēža attīstību. Analīzē izmantota Globālās vēža observatorijas GLOBOCAN datubāze, kurā apkopoti dažādu vēža reģistru dati. Pētnieki lēš, ka 2024. gadā pasaulē tika diagnosticēti aptuveni 20 miljoni jaunu vēža gadījumu, un infekcijas bija pamatā aptuveni 2,3 miljoniem no tiem.
Pētījums liecina, ka nozīmīgu daļu šo gadījumu varētu novērst, laikus nepieļaujot vai ārstējot infekcijas. Indijas Nacionālā slimību informātikas un pētniecības centra direktors Prashants Mathurs, kurš pētījumā nepiedalījās, e-pastā portālam Live Science norādīja, ka kopā ar citiem riska faktoriem — tabakas lietošanu, alkohola patēriņu, uzturu, fizisko aktivitāti un vides piesārņojumu — aptuveni 50–60% visu vēža gadījumu Indijā varētu būt novēršami. Iepriekšēji pētījumi liecina, ka līdzīga proporcija varētu attiekties arī uz pasauli kopumā.
Lielāko daļu infekciju izraisīto gadījumu rada četri patogēni
Pētnieki apvienoja kopējo vēža gadījumu skaitu ar iepriekš publicētiem datiem par dažādu infekciju izplatību cilvēkiem ar konkrētiem vēža veidiem. Analīzē tika iekļauts cilvēka papilomas vīruss jeb HPV, B un C hepatīta vīrusi, HIV, Epšteina–Bāras vīruss jeb EBV, kas pazīstams arī kā mononukleozes izraisītājs, kā arī citi ar vēzi saistīti patogēni.
Aptuveni 92% no infekciju izraisītajiem vēža gadījumiem bija saistīti ar četriem patogēniem. Visvairāk gadījumu — aptuveni 760 000 — izraisīja baktērija Helicobacter pylori, kas inficē kuņģa un zarnu traktu un galvenokārt saistīta ar kuņģa vēzi.
HPV bija saistīts ar aptuveni 750 000 gadījumu, tostarp dzemdes kakla, dzimumlocekļa, rīkles un mutes vēzi. B hepatīta vīruss, kas skar aknas, izraisīja aptuveni 360 000 gadījumu, savukārt EBV — aptuveni 260 000 gadījumu. EBV palielina rīkles vēža, noteiktu limfomu un kuņģa vēža risku.
Vakcinācijas aptvere pasaulē joprojām atpaliek no mērķa
Lai gan infekciju izraisītais vēža slogs ir liels, profilakses iespējas daudzviet netiek izmantotas pietiekami plaši. Pasaules Veselības organizācija ziņo, ka 2024. gadā visā pasaulē vismaz vienu HPV vakcīnas devu saņēma tikai 31% pusaudžu meiteņu, kurām tā bija paredzēta. Tas ir ievērojami mazāk par starptautisko mērķi — 90% aptveri.
Valstīs, kur vakcinācijas aptvere ir augsta, aizsardzības ietekme ir īpaši izteikta. Tuftsa Universitātes Medicīnas skolas akušiere un ginekoloģe Rebeka Pērkinsa, kura pētījumā nepiedalījās, portālam Live Science e-pastā sacīja, ka valstīs, kur vakcinācijas aptvere ātri pārsniegusi 80%, dzemdes kakla vēzis sāk izzust. Viņa norādīja, ka pētījumi Austrālijā, Anglijā un Somijā jauniem pieaugušajiem, kuri vakcinēti līdz 13 gadu vecumam, nav konstatējuši ar HPV saistīta vēža gadījumus vai nāves.
Tomēr šie panākumi galvenokārt vērojami turīgās valstīs. Pētījumā secināts, ka valstis ar zemiem un vidējiem ienākumiem veido 77% no pasaules infekciju izraisītā vēža sloga. Šajās valstīs notika aptuveni 81% no visiem ar HPV saistītajiem vēža gadījumiem.
Pērkinsa uzskata, ka plašas vakcinācijas kampaņas varētu atvieglot pāreja no ierastās divu devu HPV vakcinācijas shēmas uz vienas devas shēmu ar tām pašām vakcīnām. Tas samazinātu izmaksas un novērstu nepieciešamību izsekot pacientus, lai viņi saņemtu atkārtotu devu. Vienas devas pieeju atbalsta arī neseni klīniskie pētījumi.
B hepatīta vakcīna ir pieejama, bet EBV vakcīnas vēl nav
Līdzīgi kā HPV gadījumā, pastāv efektīva vakcīna pret B hepatītu, kas var palīdzēt novērst gan pašu infekciju, gan ar to saistītos vēža gadījumus. Amerikas Savienotajās Valstīs progress dažādos štatos ir nevienmērīgs: dažviet vakcinācijas aptvere ir augsta, bet citviet tā būtiski atpaliek.
Viens no šķēršļiem ir dažu bērnu aprūpētāju uzskats, ka vakcīnas nav vajadzīgas vai bērni ir pārāk mazi, lai tās saņemtu. “Ģimeņu lielākais maldīgais priekšstats ir tāds, ka HPV vakcīna nav vajadzīga vai ka ar to var pagaidīt,” Pērkinsa sacīja. “Patiesībā vakcinēt var nevis pārāk agri, bet tikai pārāk vēlu.”
Veselības iestādes iesaka bērniem pirmo B hepatīta vakcīnas devu saņemt iespējami drīz pēc dzimšanas. Tomēr ASV Slimību kontroles un profilakses centri nesen pārtrauca ieteikt universālu vakcināciju piedzimšanas brīdī, un eksperti brīdina, ka tas varētu palielināt B hepatīta infekciju un ar tām saistīto vēža gadījumu skaitu.
Atšķirībā no HPV un B hepatīta infekcijām, EBV novēršanai pagaidām nav apstiprinātas vakcīnas. Birmingemas Universitātes Lielbritānijā audzēju viroloģe Klēra Šenona-Lova, kura pētījumā nepiedalījās, sacīja, ka galvenais šķērslis ir vīrusa sarežģītība. “Atšķirībā no daudziem citiem vīrusiem, kas šūnās iekļūšanai izmanto tikai vienu vai divus vīrusa proteīnus, EBV izmanto vairākus proteīnus ... un visu mūsu mūžu slēpjas šūnās,” viņa teica.
EBV infekcija ir ļoti izplatīta — līdz pieauguša cilvēka vecumam ar to var būt inficējušies līdz pat 95% cilvēku. Lielākajai daļai inficēto ar vīrusu saistīts vēzis neattīstās, tomēr EBV joprojām būtiski veicina pasaules vēža slogu. Vīruss ir saistīts arī ar vairākām autoimūnām slimībām, kas, pēc Šenonas-Lovas domām, varētu veicināt vakcīnas izstrādi.
“Pastiprinātā interese pēc EBV saistības atklāšanas ar multiplo sklerozi un vilkēdi varētu nozīmēt, ka beidzot ir saskatāma potenciāla vakcīna, kas ne tikai novērstu inficēšanos ar vīrusu, bet arī palīdzētu ārstēt ar EBV saistītus vēžus,” viņa sacīja.
H. pylori apkarošanai vajadzīgi plašāki dati un ieguldījumi
Lai mazinātu kuņģa vēža risku, pētnieki apsver iedzīvotāju mēroga H. pylori infekcijas pārbaudes un ārstēšanu. Vakcīnas izstrāde pret šo baktēriju joprojām ir joma, kurai nepieciešami lielāki ieguldījumi.
Pētījums varētu nenovērtēt patieso ar infekcijām saistītā vēža slogu. Daži izmantotie vēža reģistri aptver tikai aptuveni 19% pasaules iedzīvotāju, bet Āfrikā — vien 2% iedzīvotāju. Tāpēc, lai aizpildītu šīs informācijas nepilnības, nepieciešami kvalitatīvāki dati.
Mathurs uzsvēra, ka vēža profilaksei ir arī ekonomisks pamatojums. “Pētījumi ir skaidri parādījuši, ka ilgtermiņā ieguldījumu atdeve vēža profilaksē ir daudz lielāka nekā tā ārstēšanā,” viņš sacīja. “Profilakses pasākumi ir jāstiprina, lai ilgtermiņā gūtu labumu.”
Veselība
Veselība
Veselība