Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts (MIT) apsver visas izglītības sistēmas pārveidi, reaģējot uz ģeneratīvā mākslīgā intelekta straujo ienākšanu studiju procesā. Institūta izveidotā darba grupa secinājusi, ka pašreizējie MI rīki jau spēj radīt ticamus risinājumus un argumentētas atbildes teju jebkuram bakalaura programmu rakstiskajam uzdevumam.

Ziņojumu sagatavojusi īpaša MIT mākslīgā intelekta komiteja, kuru vada profesori Ēriks Klopfers un Semjuels Madens. Tajā uzsvērts, ka MI var tikt galā ne vien ar esejām, bet arī ar matemātikas un dabaszinātņu uzdevumiem, pierādījumiem un programmēšanas darbiem. Tas nozīmē, ka tradicionāli mājasdarbi un rakstiskie pārbaudījumi vairs ne vienmēr ļauj droši novērtēt studenta paša zināšanas, prasmes un domāšanas procesu.

Jāmaina ne tikai pārbaudes darbi

Problēma nav reducējama tikai uz akadēmisko negodīgumu. Ziņojumā pausts, ka mazāk nekā trīs gadu laikā mākslīgais intelekts jau ir ievērojami ietekmējis universitātes pilsētiņas kultūru. Studenti arvien biežāk izvēlas vai izjūt spiedienu mācīties un risināt uzdevumus kopā ar MI rīkiem, nevis patstāvīgi vai ar kursabiedriem.

MIT novērojis mazāku studentu interesi apmeklēt pasniedzēju konsultācijas, vājāku līdzdalību tiešsaistes diskusijās un, pēc neformāliem novērojumiem, arī retākas klātienes mācību grupas kopmītnēs, bibliotēkās un citās studiju vietās. Līdz ar to jautājums ir ne vien par to, kā atklāt ar MI palīdzību tapušu darbu, bet arī par to, kā saglabāt vidi, kurā studenti diskutē, kļūdās, saņem atgriezenisko saiti un kopīgi attīsta idejas.

Augstskolām tādēļ var nākties pārskatīt pašu vērtēšanas loģiku. Kā iespējamie risinājumi jau tiek izmantoti mutvārdu eksāmeni, ar roku rakstītas esejas un lielāks uzsvars uz diskusijām auditorijā. Pasniedzēji var prasīt arī regulāri veidotas piezīmes par lasīto un apgūto materiālu, kā arī vairāk praktisku darbu, kuru gaitā studentam jādemonstrē savas prasmes klātienē.

Dažas universitātes jau ievieš stingrākus noteikumus

Daļa augstskolu uz mākslīgā intelekta radītajiem riskiem reaģē ar striktākiem ierobežojumiem. Čikāgas Universitātes Juridiskā skola šogad pieņēma jaunu MI izmantošanas stratēģiju, kas pirmā kursa nodarbībās aizliedz lietot telefonus un klēpjdatorus. Savukārt Prinstonas Universitāte pēc krāpšanās skandāla, kas bija saistīts ar MI, atteicās no vairāk nekā gadsimtu senās Goda kodeksa tradīcijas, kura iepriekš ļāva studentiem kārtot eksāmenus bez uzraudzības.

Šādi piemēri rāda, ka vienotas atbildes pagaidām nav. Tehnoloģiju aizliegšana noteiktās situācijās var palīdzēt nodrošināt godīgu zināšanu pārbaudi, taču tā neatrisina plašāku jautājumu: kā mācīt un vērtēt studentus laikmetā, kurā digitāls asistents spēj dažu sekunžu laikā uzrakstīt eseju, atrisināt vienādojumu vai radīt programmas kodu.

MIT vērtējums liek domāt, ka ar nelielām korekcijām esošajā sistēmā var nepietikt. Ja mākslīgais intelekts var uzticami imitēt studenta gala darbu, izglītībai arvien svarīgāk būs novērtēt ne tikai rezultātu, bet arī ceļu līdz tam — spēju pamatot izvēles, diskutēt, pārbaudīt informāciju un patstāvīgi domāt.