Neoficiāli pieejama Nvidia DLSS 5 versija nonākusi spēļu entuziastu rokās, un pirmie eksperimenti jau raisījuši asas diskusijas. Tehnoloģija tiek ievietota spēlēs, kurām tā acīmredzot vēl nav īpaši pielāgota, tādēļ redzami gan vizuāli iespaidīgi, gan dīvaini un nepārliecinoši rezultāti.

Līdzšinējās DLSS paaudzes galvenokārt izmantoja mašīnmācīšanos, lai no zemākas izšķirtspējas attēla izveidotu augstākas izšķirtspējas kadru, pēc iespējas saglabājot sākotnējās spēles grafikas raksturu. Savukārt DLSS 5 eksperimentos redzama krietni agresīvāka pieeja: attēls tiek ne tikai uzlabots tehniski, bet arī vizuāli pārveidots ar ģeneratīvā mākslīgā intelekta palīdzību.

Tas īpaši jūtams tēlu sejās. Dažos kadros āda iegūst papildu tekstūru, sejas vaibsti kļūst izteiktāki, bet agrāk plakani personāži izskatās telpiskāki un fotoreālistiskāki. Taču citos piemēros filtra ietekme ir pārāk uzkrītoša: sejas šķiet pārmērīgi noslīpētas vai, gluži pretēji, mākslīgi krunkainas, tēli izskatās vecāki, un neitrālas emocijas pārvēršas drūmās grimāsēs.

Image 28: Control using RenoDX DLSS 5 mod
Foto avots: pcgamer.com · avots ↗

Viens no plaši apspriestajiem attēliem, kas saistīts ar Final Fantasy VII Rebirth, interneta vidē pat nodēvēts par “Claude Strife” — atsauce uz galvenā varoņa Klauda Strifa vārdu un ģeneratīvo MI. Tomēr šī konkrētā attēla izcelsmi nav izdevies droši apstiprināt, jo sākotnējā publikācija no diskusiju vietnes bija dzēsta. Tā vizuālais stils gan līdzinās citiem eksperimentiem ar šo tehnoloģiju.

Vairāk detaļu, bet ne vienmēr vairāk ticamības

Eksperimentu piemēri redzami arī tādās spēlēs kā Hogwarts Legacy un Starfield. Vienā no apspriestajiem kadriem jauns Hogwarts Legacy skolēns pēc apstrādes šķiet kļuvis ievērojami vecāks. Tikmēr Starfield salīdzinājumos dažiem tēliem sākotnēji gludā un maz detalizētā āda pēc apstrādes izskatās dzīvāka.

Tomēr lielāka detaļu pakāpe automātiski nenozīmē uzticamāku attēlu. Kritiķi norāda uz tipisku ģeneratīvā MI estētiku: it kā studijas apgaismojumā uzņemtas cilvēku fotogrāfijas būtu uzklātas spēļu modeļiem. Rezultāts var būt tehniski iespaidīgs, taču reizē atsvešināts — tēli vairs neizskatās pēc konkrētās spēles mākslinieciskā stila daļas.

Image 29: Nvidia DLSS 5 control sliders.
Foto avots: pcgamer.com · avots ↗

Viedokļi spēlētāju kopienās dalās. Daļa lietotāju atzinīgi vērtē iespēju piešķirt vecākām vai mazāk detalizētām spēlēm papildu reālismu, rūpīgi koriģējot iestatījumus. Citi uzskata, ka šāda attēla ģenerēšana pārāk būtiski iejaucas autoru radītajā vizuālajā darbā un rada nevēlamu, grūti kontrolējamu “MI izskatu”.

Diskusija izgaismo plašāku jautājumu par ģeneratīvā mākslīgā intelekta vietu spēļu grafikā. Ja tehnoloģija tiek izmantota neuzkrītoši, tā var palīdzēt kompensēt nepilnības attēla kvalitātē. Taču, kad algoritms sāk patstāvīgi interpretēt sejas, ādas tekstūru un noskaņu, robeža starp attēla uzlabošanu un spēles vizuālās identitātes pārzīmēšanu kļūst ļoti plāna.