Arheologu komanda pēc desmit izrakumu sezonām uzskata, ka el-Aradžas drupas Galilejas ezera ziemeļu piekrastē ir senā Betsaida, kas Romas laikmetā bija pazīstama arī kā Julija. Vietā atrastās celtnes, monētas, sadzīves priekšmeti un citi artefakti veido arvien pilnīgāku priekšstatu par apdzīvotu pilsētu, kuru kristīgā tradīcija saista ar Jēzus darbību.
Izrakumus vada Betsaidas–Julijas ekspedīcija, kuras akadēmiskais direktors ir doktors Stīvens Notlijs. Komanda šovasar aizvadīja desmito darbu sezonu un no zemes izcēla lampas, kosmētikas piederumus, monētas un citas liecības par vietējās sabiedrības ikdienu dažādos vēstures posmos.
Notlijs norādījis, ka secinājums nav balstīts vienā atradumā. Izšķirošs esot kopējais pierādījumu kopums no dažādiem izrakumu laukumiem, kas ar katru sezonu precīzāk iezīmē senās apmetnes vēsturisko raksturu.
Romas laikmeta pilsētas pēdas
Jaunākajos darbos atsegtas Romas perioda sienas, bazalta piesta — malšanai izmantots akmens rīks —, monētas un daļa no doriskās kolonnas kapiteļa. Pēdējais, pēc pētnieku vērtējuma, varētu būt rotājis sabiedrisku ēku. Šādas detaļas palīdz spriest ne tikai par apmetnes pastāvēšanu, bet arī par tās pilsētvidi un iedzīvotāju saimniecisko dzīvi.
Izrakumu vietā saskatāmas arī iespējamās hellēnisma perioda apmetnes pazīmes. Šis laikmets aptver laiku no 323. līdz 31. gadam pirms mūsu ēras, tādēļ atradumi liecina, ka teritorija bijusi apdzīvota jau ilgi pirms Romas varas nostiprināšanās reģionā.
Īpaši nozīmīgi ir krīta akmens trauki un herodiešu lampas. Šāda veida lampas pirms 70. gada mūsu ērā tika ražotas Jeruzalemē. Pētnieki to uzskata par norādi, ka 1. gadsimtā pilsētā dzīvojusi ebreju kopiena — laikā, kad Betsaida tika pārdēvēta par Juliju.
Jauns skatījums uz Galilejas dzīvi
Atradumi liek pārskatīt vienkāršoto priekšstatu, ka Galilejas apdzīvotās vietas Romas laikmetā bijušas tikai nabadzīgi un nomaļi ciemi. Sabiedriskas celtnes arhitektoniskās detaļas, importēti vai specifiski sadzīves priekšmeti un monētas drīzāk norāda uz vietu ar ekonomisku aktivitāti un saiknēm ar plašāku reģionu.
Ekspedīcijas komanda el-Aradžu ar Betsaidu saistīja jau iepriekš, taču jaunie atradumi šo pārliecību nostiprinājuši. Notlijs Betsaidu dēvē par pēdējo vēl neatrisināto Evaņģēliju pilsētu un uzsver, ka līdz šim nekas izrakumos nav bijis pretrunā ar tās identificēšanu šajā vietā.
Betsaida kristīgajos tekstos ieņem būtisku vietu. Evaņģēlijos vēstīts, ka Jēzus šajā apkaimē ar pieciem maizes klaipiem un divām zivīm paēdinājis tūkstošiem cilvēku, kā arī atdevis redzi neredzīgam vīram. Arheoloģiskie atradumi paši par sevi nevar apstiprināt šos reliģiskos stāstus, taču tie sniedz materiālu pamatu pilsētas vēsturiskās vides izpētei.
Zinātne
Zinātne
Zinātne
Zinātne