Lielbritānija atgriezīsies pie vienošanās projekta izstrādes no jauna, lai pārskatītu plānu nodot Čagosas salas Maurīcijai, trešdien paziņoja aizsardzības ministrs Vess Strītings. Šāds solis sperts dienu pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps asi kritizēja vienošanos savā pirmajā tikšanās reizē ar Lielbritānijas premjerministru Endiju Bērnhemu.

Londona pagaidām neveiks maksājumus par Djego Garsiju

Intervijā BBC Strītings norādīja, ka Trampa iebildumi Lielbritānijai nav jaunums. Tomēr viņš uzsvēra, ka jaunākie ASV prezidenta izteikumi sniedz “pilnīgu skaidrību”, ka Trampa nostāja pret pašreizējā redakcijā sagatavoto vienošanos nemainās.

“Tāpēc mums ir vairāk jāstrādā ar mūsu amerikāņu sabiedrotajiem, ar prezidentu Trampu un viņa administrāciju, lai panāktu tādu vienošanos, kuru mēs varētu atbalstīt,” sacīja ministrs. Viņš arī apstiprināja, ka Lielbritānija “šajā posmā” neveiks iepriekš paredzētos ikgadējos maksājumus vismaz 120 miljonu sterliņu mārciņu (139 miljonu eiro) apmērā Maurīcijai par militārās bāzes Djego Garsijā nomu.

Vienošanās tika panākta pērn starp toreizējo Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru un Maurīcijas valdību. Tā paredzētu atdot Indijas okeāna arhipelāgu bijušajai Lielbritānijas kolonijai, bet Lielbritānijai pēc tam uz 99 gadiem nomāt stratēģiski nozīmīgo ASV un Lielbritānijas militāro bāzi Djego Garsijā, ar iespēju nomu pagarināt. Lielbritānija aprīlī paziņoja, ka plāns ir apturēts.

Sākotnēji Tramps vienošanos atbalstīja, taču vēlāk nostāju mainīja, nodēvējot to par “milzīgas muļķības aktu”. Šis jautājums vairākus mēnešus radījis spriedzi attiecībās ar Trampa administrāciju. Stārmera valdība vienošanos aizstāvēja, norādot, ka starptautiskie tiesu nolēmumi ir radījuši šaubas par Lielbritānijas tiesībām uz salām un ka tikai vienošanās ar Maurīciju var nodrošināt ASV un Lielbritānijas turpmāku piekļuvi bāzei.

Strīds saistīts ar koloniālo pagātni

Lielbritānija saglabāja kontroli pār Čagosas salām arī pēc Maurīcijas neatkarības iegūšanas 1960. gados. No salām tika izraidīti tūkstošiem iedzīvotāju, kuri kopš tā laika Lielbritānijas tiesās iesnieguši vairākas prasības par kompensācijām. 2019. gadā Starptautiskā tiesa secināja, ka Lielbritānija, izbeidzot koloniālo pārvaldi, bija nelikumīgi atdalījusi Čagosas salas no Maurīcijas.

Britu opozīcijā esošo konservatīvo aizsardzības lietu pārstāvis Džeimss Kārtraidžs paziņoja, ka vienošanās būtu “pilnībā jāizmet”. Strītings šādu pieeju noraidīja. Intervijā radio “Times Radio” viņš sacīja, ka “strausa stratēģija — iebāzt galvu smiltīs un cerēt, ka jautājums pats pazudīs — nav gudra rīcība”, ja runa ir par vienu no valsts jutīgākajiem nacionālās drošības aktīviem.

Lielbritānijas Ārpolitikas grupas domnīcas vecākais pētnieks Džeks Pannels aģentūrai AFP sacīja, ka Bērnhema sarunās ar Trampu uzmanības centrā, visticamāk, būs “lielie starptautiskie jautājumi”, tostarp mākslīgā intelekta regulējums, Ukraina un Tuvie Austrumi.

“Bērnhema panākums nozīmē nepieļaut, ka šis jautājums kļūst par viņa nastu laikā, kad viņš īsteno citas ārpolitikas prioritātes un koncentrējas uz iekšpolitisko darba kārtību,” sacīja Pannels. Viņaprāt, izrāviena iespējas šajā jautājumā ir nelielas, un tas premjerministram varētu būt pat izdevīgi.

Otrdien Tramps parakstīja arī drošības vienošanos ar Grenlandes un Dānijas līderiem. Tā ļaus ASV būvēt divas militārās bāzes Grenlandes dienvidos un austrumos.