Vīrietis slimnīcā ieradās ar naža spalu, kas bija izspiedies no viņa sejas. 15 milimetrus platais asmens bija pilnībā izgājis cauri labajai acij un smadzenēm, bet tā gals atdūrās pret galvaskausa augšdaļu. Neraugoties uz ārkārtīgi smago traumu, pacients bija dzīvs un pie samaņas. Viņš spēja runāt un kustināt visas četras ekstremitātes, lai gan ārsti viņu raksturoja kā satrauktu un nemierīgu.
Pēc Glāzgovas komas skalas viņš saņēma 12 punktus (E3 V4 M5), kas liecināja par vidēji smagu smadzeņu traumu — tikai par vienu punktu vairāk nekā vieglas traumas robeža. Pacients pēc uzaicinājuma spēja atvērt kreiso aci, taču citādi to turēja aizvērtu (E3); viņš runāja un atbildēja uz jautājumiem, bet bija apjucis (V4). Piespiežot ķermeni, viņš apzināti mēģināja izvairīties no spiediena (M5).
Ātra sedācija un smadzeņu attēlveidošana
Medicīniskā ziņojumā, kas piektdien publicēts izdevumā BMJ Case Reports, ārsti norādīja, ka viņus īpaši uztrauca iespēja: apjukušais un satrauktais vīrietis varētu mēģināt nazi izvilkt pats. Tāpēc viņu nekavējoties sedēja un intubēja. Pacientam profilaktiski sāka ārstēšanu pret bakteriālām infekcijām, tostarp ievadīja aizsardzību pret stingumkrampjiem, un veica izmeklējumus, lai noskaidrotu asmens atrašanās vietu galvā.
Attēli parādīja, ka asmens bija izgājis cauri visai labās acs dobuma un acs ābola struktūrai. Tālāk tas šķērsoja smadzeņu kreiso pieres un deniņu daivu. Nazis izslīdēja priekšā smadzeņu saistvielai jeb corpus callosum, kas savieno abas smadzeņu puslodes un satur daudz nervu šķiedru, un, šķiet, to nesavainoja. Asmens bija aizgājis garām arī kreisajai iekšējai kapsulai — citam svarīgam nervu šķiedru kūlītim.
Lielie asinsvadi būtiski nebija bojāti. Asmens atradās tuvu kreisajai iekšējai miega artērijai, taču izmeklējumos nebija pazīmju, ka tā būtu pārrauta vai citādi traumēta. Vienlaikus ārsti konstatēja, ka naža zars, visticamāk, bija iespiedis vidējās smadzeņu artērijas atzaru.
Asmeni izņēma ar piesardzīgu paņēmienu
Pēc konsultācijām ar dažādu specialitāšu ārstiem tika veikta neatliekama neiroķirurģiska operācija. Ķirurgi izņēma daļu galvaskausa, lai varētu tieši pārbaudīt smadzenes, taču izvēlējās konservatīvu principu “velc un skaties”: asmeni uzmanīgi izslidināja ārā, nevis mēģināja to izrakt, plaši traumējot apkārtējos audus.
Pēc naža izņemšanas būtiskas asiņošanas pazīmes netika atrastas. Smadzeņu brūci iztīrīja un nosusināja, pēc tam ķirurgi atjaunoja galvaskausa daļu. Tomēr labo aci glābt nebija iespējams — plašo bojājumu dēļ tā tika izņemta.
Pēc operācijas vīrieti pārveda uz intensīvās terapijas nodaļu, un viņš atveseļojās ātri. Jau nākamajā dienā ārsti varēja izņemt elpošanas caurulīti. Pacientam uz neilgu laiku parādījās neliels labās ķermeņa puses vājums, taču tas izzuda divu dienu laikā.
Smadzeņu skenējumi liecināja par pakāpenisku dzīšanu. Tajos bija redzama neliela asiņošana un tūska, kā arī gaiss smadzeņu audos vietā, kur iepriekš atradās nazis, bet kopumā bojājums dzija. Pacientam neattīstījās infekcija un nebija krampju.
Neraugoties uz “dramātisko trajektoriju galvaskausa iekšienē”, viņam bija saglabājusies valodas funkcija, kustības un koordinācija. Pēc izrakstīšanas no slimnīcas turpmākajās pārbaudēs viņš joprojām bija neiroloģiski labā stāvoklī, vienlaikus saņemot aprūpi acs zaudējuma un garīgās veselības jautājumu dēļ.
Traumas apstākļi nav noskaidroti
Ārsti joprojām nezina, kā tieši vīrietis guva šo traumu. “Mehānisms nav skaidrs,” viņi rakstīja, vienlaikus norādot, ka pacientam iepriekš bijusi depresija.
Šādi ievainojumi, kad priekšmets iziet cauri acij un smadzenēm, ir reti. Ja tie notiek, tos parasti izraisa liela ātruma mehānismi, piemēram, šāviena vai cita ballistiska trauma. Naži, stieņi un naglas tiek pieskaitīti retākajiem zema ātruma ievainojumiem.
Ārsti uzsvēra, ka zema ātruma caurejošas smadzeņu traumas var radīt smagas sekas un nāvi, jo pastāv asiņošanas, asinsvadu bojājumu, abscesa, meningīta, cerebrospinālā šķidruma noplūdes, krampju un neiroloģisku traucējumu risks.
Līdzīgi pārsteidzošas izdzīvošanas gadījumi
Tomēr šāda veida negaidīti laba atveseļošanās nav bezprecedenta. Ārsti atgādināja arī par slaveno Phīnija Geidža gadījumu — dzelzceļa darbu vadītāju, kurš 1848. gadā izdzīvoja negadījumā, kad liels dzelzs stienis iztriecās cauri viņa galvai. Stienis iekļuva zem kreisā vaiga kaula un iznāca galvaskausa augšdaļā.
Lai gan Geidžs izdzīvoja un atveseļojās, pēc negadījuma, kā tika apgalvots, bija mainījusies viņa personība. Naža traumas gadījuma ārstiem nebija ziņu par līdzīgām pacienta personības izmaiņām.
“Atgādinot klasiskus un mūsdienīgus piemērus, tostarp Phīniju Geidžu un aprakstītu traumu ar naglu pistoli, šis gadījums parāda, ka iznākums var būt mazāk atkarīgs no ārēji redzamā bojājuma smaguma nekā no precīzās trajektorijas attiecībā pret kritiskām asinsvadu, garozas un zemgarozas struktūrām,” ārsti secināja.
Tehnoloģijas
Tehnoloģijas
Tehnoloģijas