Pasaulei kļūstot siltākai, daudzi no jau tā sausākajiem reģioniem kļūst vēl sausāki. Sauso teritoriju robežas varētu pakāpeniski virzīties uz mitrākiem apgabaliem, pārveidojot ainavas un apdraudot augus, kas nespēj pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Pētījumā, kas publicēts žurnālā Environmental Research Letters, prognozēts, ka sausās teritorijas līdz 21. gadsimta beigām aizņems 39,31–40,28% Zemes sauszemes — atkarībā no izvēlētā siltumnīcefekta gāzu emisiju scenārija. Aprēķinos nav iekļauta Antarktīda.

Kā tiek noteiktas sausās teritorijas

Sauszemes reģioni par sausiem tiek uzskatīti tad, ja tajos ir izteikts ūdens trūkums: nokrišņu daudzums ir mazāks par potenciālo ūdens zudumu iztvaikošanas un augu transpirācijas laikā. Pētnieki teritoriju sausumu vērtēja, izmantojot ariditātes indeksu — nokrišņu daudzuma attiecību pret potenciālo evapotranspirāciju. Par sausām tika klasificētas teritorijas, kur indekss ir zemāks par 0,65.

Pēc pētījumā izmantotajiem datiem 1994.–2023. gada bāzes periodā sausās teritorijas klāja aptuveni 38,58% Zemes sauszemes. No tām lielāko daļu veidoja pussausie apgabali — 14,72% sauszemes. Sausie apgabali, kas galvenokārt atrodas Austrālijā un Ķīnā, aizņēma 11,24%.

Sausie subhumīdie apgabali, īpaši Ķīnā un Krievijā, veidoja 6,35%, savukārt hipersausie reģioni, tostarp Alžīrijā, Lībijā un Saūda Arābijā, — 6,27%.

Oglekļa dioksīda ietekme uz prognozēm

Pētnieki norāda, ka atmosfēras oglekļa dioksīda koncentrācijas pieaugums var daļēji palēnināt sauso teritoriju izplešanos. Pie augstāka CO2 līmeņa augu lapu poras jeb atvārsnītes daļēji aizveras, tādēļ augi zaudē mazāk ūdens transpirācijas ceļā.

Tas ietekmē potenciālās evapotranspirācijas aprēķinus. Pēc pētnieku teiktā, daudzos iepriekšējos pētījumos CO2 ietekme nav ņemta vērā, tāpēc tajos sausuma prognozes varēja būt augstākas un sausuma pārmaiņu “karstie punkti” — citādi izvietoti.

Jaunajā analīzē izmantota ar CO2 ietekmi papildināta evapotranspirācijas aprēķinu metode, vēsturiskie meteoroloģiskie dati par 1960.–2023. gadu un Klimata modeļu savstarpējās salīdzināšanas projekta sestās fāzes jeb CMIP6 modeļi.

Pat pēc piesardzīgākajiem aprēķiniem izmaiņas ir būtiskas. Augstākā prognoze — 40,28% — nozīmētu sauso teritoriju pieaugumu par 2,37 miljoniem kvadrātkilometru salīdzinājumā ar bāzes periodu. Tā ir aptuveni Alžīrijas teritorija jeb apmēram 30% no Austrālijas platības. Hipersausie reģioni piedzīvotu visstraujāko pieaugumu.

Pētnieki prognozē, ka visizteiktākās sausuma izmaiņas šajā gadsimtā skars Austrāliju, kam sekos Brazīlija. Plašas pārmaiņas gaidāmas arī atsevišķos Āfrikas reģionos.

Autori uzsver, ka sausuma izplatībai ir būtiska nozīme, jo tā var pastiprināt ūdens trūkumu, ekosistēmu degradāciju un pārtuksnešošanos. Viņi norāda uz nepieciešamību precizēt sauszemes teritoriju pašreizējo un nākotnes sadalījumu, lai labāk plānotu pielāgošanos klimata pārmaiņām un ilgtspējīgu attīstību.

Jaunais novērtējums ir zemāks par dažām iepriekšējām prognozēm — kādā pirms aptuveni desmit gadiem veiktā pētījumā tika lēsts, ka līdz 2100. gadam sausās teritorijas varētu aizņemt pat 56% Zemes sauszemes.