Vāja 2025.–2026. gada ziemas sniega sega Kolorādo augšējā baseinā vasarā būtiski ietekmēja Pauela ezeru. Tā kā pavasara un vasaras sniega kušanas ūdeņu Kolorādo upē bija daudz mazāk nekā parasti, pieplūde rezervuārā saruka, un otrs lielākais rezervuārs ASV sasniedza vēsturiski zemāko līmeni.

NASA un ASV Ģeoloģijas dienesta satelīta Landsat 8 attēli, ko 2017. gada 1. septembrī un 2026. gada 10. septembrī uzņēma tā instruments OLI jeb Operational Land Imager, parāda krasās pārmaiņas Pauela ezerā pie Glenkanjona dambja. 2026. gada attēlā ūdens virsma atradās 3517,24 pēdu jeb aptuveni 1072,1 metra augstumā.

Apmēram mēnesi iepriekš ezera līmenis jau bija noslīdējis zem iepriekšējā antirekorda — 3519,92 pēdām, kas tika fiksēts 2023. gada 13. aprīlī. Ūdens līmenis turpināja kristies arī septembra sākumā. Savukārt 2017. gada attēls rāda Pauela ezeru vienā no augstākajiem līmeņiem pēdējā desmitgadē.

Kolorādo upe vispirms ieplūst Pauela ezerā un pēc tam turpinās lejup uz Mīda ezeru, kas 2026. gada augustā arī sasniedza rekordzemu līmeni. Upju sistēmu pārvalda ASV Meliorācijas birojs (USBR) un citas aģentūras. Tā ir būtisks ūdens un elektroenerģijas avots ASV dienvidrietumos: no tās ir atkarīgi vairāk nekā 40 miljoni cilvēku, tostarp Lasvegasas, Fīniksas, Losandželosas un Sandjego iedzīvotāji. Upe nodrošina ūdeni arī aptuveni pieciem miljoniem akru lauksaimniecības zemes.

Kāpēc sniegs Kolorādo upei ir tik svarīgs

Liela daļa Kolorādo upes baseina ir sausa vai daļēji sausa, tāpēc kalnu sniegam ir īpaša nozīme. Būtiska daļa upes gada noteces sākas ar sniegu, kas ziemā uzkrājas lielā augstumā un pavasarī, kā arī vasaras sākumā, nokūst.

2025.–2026. gada ziemā Kolorādo augšējā baseinā un daudzos citos ASV rietumu kalnu apvidos sniega bija neparasti maz. Šis trūkums pārauga tā dēvētajā sniega sausumā. Rekordaugstas temperatūras situāciju vēl vairāk pasliktināja, paātrinot sniega segas samazināšanos. Tādēļ pavasara kušanas ūdeņi rezervuāros ienesa daudz mazāk ūdens nekā parasti un nespēja būtiski atjaunot jau izsīkušos ezerus.

2026. gada aprīlī USBR sāka pasākumus Pauela ezera stabilizēšanai, lai tas nenoslīdētu zem augstuma, kas nepieciešams hidroelektroenerģijas ražošanai. Bez iejaukšanās aģentūra šādu iespēju uzskatīja par reālu jau līdz 2026. gada augustam. Pauela ezera atbalstam no Flamingorges rezervuāra Jūtas ziemeļos un Vaiomingas dienvidos tika izlaists papildu ūdens, vienlaikus samazinot ūdens daudzumu, ko no Pauela ezera novada uz Mīda ezeru.

Aģentūra atcēla arī aprīlī plānoto “kontrolēto plūdu”, kura mērķis bija atjaunot zivju dzīvotnēm izmantotos smilšu sēkļus. Augustā amatpersonas neveica arī tā dēvēto “vēsā maisījuma” ūdens izlaišanu, kas paredzēta vietējo sugu aizsardzībai.

Ilgstošs megasausums rada spiedienu dienvidrietumiem

Sausums ASV dienvidrietumos turpinās aptuveni kopš 21. gadsimta sākuma. Eksperti šo ilgstošo sauso periodu raksturojuši kā megasausumu, un tas joprojām rada lielu slodzi reģiona ierobežotajiem ūdens resursiem.

NASA atbalstīti projekti un uzraudzības sistēmas ūdens apsaimniekotājiem un citiem lēmumu pieņēmējiem Kolorādo upes baseinā nodrošina detalizētāku informāciju par sausuma apstākļiem un to izmaiņām. Upes iztekas apvidū, piemēram, ar Rietumu zemes datu asimilācijas sistēmu jeb WLDAS izveidots informācijas panelis reāllaikā attēlo augsnes mitrumu, sniega ūdens ekvivalentu un evapotranspirāciju. Šie dati palīdz Kolorādo sausuma darba grupai un tiek izmantoti iknedēļas ASV sausuma monitoringa karšu veidošanā.

Satelītu dati palīdz uzraudzīt sausumu baseinā

Tuvāk Pauela ezeram ar navahu nāciju kopīgi izstrādātais Sausuma intensitātes novērtēšanas rīks ļauj vadītājiem izsekot vietējiem sausuma indikatoriem, nokrišņu tendencēm un veģetācijas stāvoklim cilšu zemēs. Ar ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras administrācijas Integrētās sausuma informācijas sistēmas finansējumu tā izmantošana 2025. gadā tika paplašināta arī uz Oklahomas čikso un čoktavu nācijām.

Vēl viens rīks — Kolorādo upes integrētās novērtēšanas sistēma — izveidots Arizonas štata universitātes pētnieku un Centrālās Arizonas projekta sadarbībā. Tas vienā interaktīvā sistēmā apvieno uzlabotu modelēšanu ar NASA satelītu validētiem mērījumiem par sniega segas stāvokli, virszemes un pazemes ūdens krājumiem, augsnes mitrumu un citiem apstākļiem visā Kolorādo upes baseinā.