Saules sistēma no pirmā acu uzmetiena šķiet nemainīga: planētas pārvietojas savās orbītās, un šāda kārtība pastāvējusi miljardiem gadu. Taču iedomāsimies, ka kādā vakarā debesīs parādās blāvs gaismas punkts, kas ir spožāks par apkārtējām zvaigznēm un ar katru nakti kļūst lielāks. Laika gaitā kļūst skaidrs — Saules sistēmai tuvojas planēta, kas ir lielāka par Zemi.

Pirmās problēmas, visticamāk, nebūtu redzamas pašai planētai. Debesis sāktu uzvesties neparasti: svešās planētas magnētiskajam laukam mijiedarbojoties ar Zemes lauku, rastos spēcīgi negaisi un polārblāzmas, kas izplatītos tālu aiz polārajiem reģioniem. Taču iespaidīgais skats varētu būt pēdējais skaistais notikums pirms katastrofas.

Gravitācija pārveidotu Zemi

Svešās planētas gravitācija ietekmētu okeānus, izraisot paisuma viļņus, kas būtu daudz lielāki par jebkuriem vēsturē pieredzētajiem. Vienlaikus visā pasaulē sāktos zemestrīces, bet atmosfēra pamazām kļūtu plānāka un sāktu aizplūst kosmosā. Ārkārtējā scenārijā Zeme pati varētu sākt sadalīties, iestātos tumsa un strauji kristos temperatūra, padarot dzīvības saglabāšanos neiespējamu.

Jauns objekts nevarētu izveidoties no Saules sistēmā palikušā materiāla. Tā izveidojās aptuveni pirms 4,5 miljardiem gadu no gāzu un putekļu mākoņa, bet pārpalikumu Saules vēji jau sen aiznesuši. Tāpēc planētai būtu jāierodas no ārienes. Lai gan attālumi starp zvaigznēm ir milzīgi un šāds notikums būtu ļoti rets, kosmosā patiešām pastāv planētas, kas neapriņķo nevienu zvaigzni.

Planet Nine nav tūlītējs drauds

Astronomi dažkārt runā par hipotētisku objektu Planet Nine jeb Devīto planētu. Tā nav tieši novērota, taču tās iespējamā gravitācija varētu izskaidrot savādo tālo objektu kustību Saules sistēmas ārmalā. Ja šāda planēta pastāv, tā Zemei nedraud: tā atrastos simtiem reižu tālāk no Saules nekā mēs un vienu orbītu veiktu tūkstošiem gadu laikā. Jauni teleskopi nākotnē varētu šo jautājumu noskaidrot.

Daudz bīstamāks būtu tā dēvētais klaiņojošais planētas objekts — pasaule, kas pārvietojas starpzvaigžņu telpā bez savas zvaigznes. Daļa šādu planētu varētu būt izmestas no sākotnējām sistēmām, bet citas, iespējams, nekad nav veidojušās pie zvaigznes. Zinātnieki lēš, ka vien mūsu galaktikā to varētu būt miljardi.

Jupitera izmēra objekts, nonākot dažu miljonu kilometru attālumā no Zemes, spēcīgi deformētu garozu, sagrautu atmosfēru un vienlaikus izraisītu plūdus, vulkānu izvirdumus un zemestrīces. Plutona izmēra objekta sadursme iznīcinātu gandrīz visu dzīvību, savukārt pat dinozauru izmiršanu izraisījušam asteroīdam līdzīgs ķermenis būtu pietiekams, lai izbeigtu civilizāciju. Merkura izmēra objekta tuvs garāmlidojums radītu milzu zemestrīces un paisuma viļņus.

Zemes izmēra planētas gadījumā abas līdzīgas masas pasaules, lidojot tuvu viena otrai, deformētu okeānus un sauszemi, bet atlūzas varētu uz laiku izveidot gredzenus ap vienu vai abām planētām. Retā konfigurācijā, ko sauc par pakava orbītu, divi ķermeņi varētu riņķot ap vienu zvaigzni, nesaduroties. Šādā scenārijā Zemes dvīņumāsa ik pēc dažām desmitgadēm mierīgi mainītu vietu ar mūsu planētu, un ilgākā laikā abām pasaulēm varētu veidoties sinhronizēti klimati un gadalaiki.

Pat sadursme ar Sauli Zemi neglābtu

Ja klaiņojošā planēta nesasniegtu Zemi, bet ietriektos Saulē, sekas joprojām būtu smagas. Sadursme varētu padarīt Sauli spožāku tūkstošiem gadu un sasildīt Zemi, vai arī radīt putekļu mākoni, kas aizsegtu daļu gaismas un izraisītu krasu atdzišanu. Abos gadījumos temperatūras svārstības varētu sagraut ekosistēmas un laikapstākļu sistēmas visā pasaulē, radot masveida izmiršanas risku.

Planētai pat nebūtu jātrāpa Zemei. Tuvs garāmlidojums varētu izmainīt mūsu orbītu: pietuvošanās Saulei nozīmētu pārkaršanu, bet pārvietošanās tālāk no tās — sasalšanu. Sliktākajā variantā Zeme tiktu izmesta no Saules sistēmas un kļūtu par klaiņojošu planētu, kuras virsmu nesasniedz saules gaisma.

Tomēr šāds scenārijs ir ārkārtīgi maz ticams. Iespēja, ka klaiņojoša planēta tuvāko tūkstoš gadu laikā iekļūs Saules sistēmā, tiek lēsta kā mazāka par vienu no diviem triljoniem. Astronomijā grūti iedomāties daudz drošāku prognozi, lai gan Visums joprojām var sagādāt pārsteigumus.