ASV veiktā datu analīze liecina par būtisku pieeju maiņu zema riska prostatas vēža diagnosticēšanā un ārstēšanā. Pētījumā, kas publicēts žurnālā CANCER, secināts, ka ārstēšanas vietā arvien biežāk tiek izvēlēta aktīva novērošana, reaģējot uz bažām par pārdiagnosticēšanu un pārmērīgu ārstēšanu.

2010. gados ieteikumi par prostatas specifiskā antigēna jeb PSA balstītu prostatas vēža skrīningu kļuva piesardzīgāki. Pieauga bažas, ka lēni augoši un lokalizēti audzēji, kas neradītu draudus pacienta dzīvībai, tiek ārstēti nevajadzīgi. Tādēļ vadlīnijas pacientiem ar zema riska prostatas vēzi sāka atbalstīt aktīvu novērošanu.

Retāk diagnosticē, biežāk neārstē

Lai noskaidrotu, cik lielā mērā šī pieeja samazinājusi ārstēšanu, pētnieki analizēja lokalizēta prostatas vēža gadījumus vairākās ASV datubāzēs: Surveillance, Epidemiology, and End Results programmā jeb SEER par 2010.–2023. gadu, Veterānu lietu veselības aprūpes sistēmā jeb VA par 2010.–2024. gadu, kā arī Mičiganas Radiācijas onkoloģijas kvalitātes konsorcijā jeb MROQC par 2021.–2025. gadu.

Analīze parādīja, ka kopš 2010. gada zema riska prostatas vēzis diagnozes noteikšanas brīdī kļuvis retāks, bet pacienti, kuriem šāds vēzis tomēr diagnosticēts, arvien biežāk izvairās no tūlītējas ārstēšanas. SEER datos zema riska gadījumu īpatsvars samazinājās no 28,8% līdz 24,0%, bet VA datos — no 32,3% līdz 21,9%.

Starp pacientiem ar zema riska diagnozi to cilvēku īpatsvars, kuri nesaņēma ne staru terapiju, ne prostatas izņemšanas operāciju, SEER datos pieauga no 33,6% līdz 83,4% 2023. gadā. VA sistēmā šis rādītājs palielinājās no 51,6% līdz 96,3% 2024. gadā.

Ar staru terapiju ārstēto pacientu struktūra

Pētnieki atsevišķi izvērtēja 207 196 pacientus, kuriem lokalizēta prostatas vēža ārstēšanai tika izmantota staru terapija. SEER datos zema riska slimības īpatsvars šajā grupā samazinājās no 33,7% līdz 6,5%, bet VA datos — no 22,9% līdz 2,0%.

Jaunākajā MROQC kohortā zema riska gadījumu īpatsvars arī saglabājās zems — no 2,8% 2021. gadā līdz 4,2% 2025. gadā.

“Šie dati atspoguļo plašas pārmaiņas tajā, kā Amerikas Savienotajās Valstīs tiek diagnosticēts un ārstēts prostatas vēzis,” sacīja pētījuma vadošais autors Stīvens M. Monda no Mičiganas Universitātes.

“Mēs redzam mērenu diagnosticētā zema riska prostatas vēža apjoma samazināšanos, ko, visticamāk, veicina plašāka magnētiskās rezonanses izmantošana skrīningā. Taču vēl būtiskāk ir tas, ka lielākā daļa zema riska prostatas vēža gadījumu tagad tiek pienācīgi novēroti, nevis ārstēti,” viņš teica. Pēc Monda teiktā, tas ir būtisks ieguvums pacientiem, jo ļauj izvairīties no nevajadzīgas ārstēšanas radītā kaitējuma gadījumos, kad vēzis, visticamāk, nekad neietekmētu viņu veselību.

Pētījums “Population-Level Diagnostic and Radiation Treatment Trends of Low-Risk Prostate Cancer” publicēts 2026. gadā. Tā DOI ir 10.1002/cncr.70603.