Krūts vēzis, kas diagnosticēts pirms 40 gadu vecuma, bieži ir saistīts ar nelabvēlīgāku prognozi, kā arī īpašām ārstēšanas un psihosociālajām grūtībām. Šis vecums ir pirms ieteiktā skrīninga sākuma, turklāt jaunākas sievietes parasti skrīningā nepiedalās. Tāpēc ar slimību saistītie simptomi var tikt uztverti novēloti, tostarp aizsprieduma dēļ, ka šajā vecumā krūts vēzis nav iespējams.

Lai noskaidrotu, kā pacientu un audzēja raksturlielumi ietekmē aprūpes kavēšanos un kā šāda kavēšanās ietekmē slimības iznākumu, pētnieki analizēja datus par 1071 personu, kas bija iesaistīta daudzvietu perspektīvajā pētījumā Young Women’s Breast Cancer Study. Tajā bija iekļautas sievietes, kurām krūts vēzis diagnosticēts līdz 40 gadu vecumam.

Trīs veidu kavēšanās aprūpē

Analīzē tika identificētas 153 aizkavētas vēršanās pie ārsta, 120 aizkavētas diagnozes noteikšanas un 228 aizkavētas ārstēšanas uzsākšanas gadījumi. Par vēršanās aizkavēšanos uzskatīja vismaz 90 dienas no pirmo pacienta ziņoto simptomu parādīšanās līdz vēršanās brīdim pie ārsta. Diagnostikas aizkavēšanās bija vismaz 90 dienas no pirmās veselības aprūpes vizītes simptomu dēļ līdz biopsijai, kuras rezultātā tika noteikta krūts vēža diagnoze. Ārstēšanas aizkavēšanās tika definēta kā vismaz 60 dienas starp diagnozes noteikšanu un pirmās ārstēšanas sākumu.

Pēc citu ietekmējošu faktoru ņemšanas vērā zemāki gada ienākumi bija saistīti ar lielāku vēršanās aizkavēšanās iespējamību. Savukārt grūtniecība diagnozes noteikšanas laikā, krūts vēža gadījumi ģimenes anamnēzē un trīskārši negatīvs krūts vēzis bija saistīti ar mazāku šādas aizkavēšanās iespējamību.

Vēršanās aizkavēšanās bija saistīta arī ar vēlīnāku slimības stadiju sievietēm, kurām bija noteikti HER2 pozitīvi audzēji. Diagnostikas aizkavēšanās iespējamība bija lielāka jaunākām pacientēm, bet mazāka pacientēm ar trīskārši negatīviem audzējiem.

Vēlāka diagnoze var nozīmēt intensīvāku ārstēšanu

Sievietēm, kurām krūts vēža diagnozes noteikšana bija aizkavējusies, biežāk tika konstatēta vēlīna slimības stadija. Vienlaikus pacientes ar agresīvākiem audzēju veidiem retāk piedzīvoja ārstēšanas aizkavēšanos.

Pētījumā aprūpes aizkavēšanās nebija saistīta ar dzīvildzi bez vēža vai kopējo dzīvildzi. Tomēr autori norādīja, ka slimības atklāšana vēlākā stadijā var prasīt plašāku ķirurģisku ārstēšanu, staru terapiju vai sistēmisku terapiju. Tas var ietekmēt dzīves kvalitāti un citus ārstēšanas iznākumus.

“Mūsu pētījums atklāj, ka jauniem pacientiem ar agrīni sākušos krūts vēzi aprūpes aizkavēšanās joprojām ir problēma, un uzsver nepieciešamību gan pacientiem, gan veselības aprūpes sniedzējiem labāk izprast šī vēža riska faktorus un simptomus, lai mazinātu slimības radīto slogu,” sacīja pētījuma vecākā autore Kristena D. Brentlija, Ph.D., MPH, no Dana-Farber Cancer Institute.

Pētījums “Delays in breast cancer presentation, diagnosis and treatment in young women” publicēts žurnālā Cancer 2026. gadā. DOI: 10.1002/cncr.70594.